fizioterapija un tā fitnesa industrija , kura pat nav vērsta uz six pack, bet uz stirpu un veselu ķermneni, ir joprojām tik ļoti pavirša un vairumā nīcinoša pret sievietes ķermeni.
Man ir ļoti laba fiziskā kondīcija (ļoti augsts VO2 max, zems resting heart rate, recovery heart reat ļoti ātrs. stipras kājas un dibens), bet normāli treneri (gan vīrieši, gan sievietes) joprojām cennšas pārliecināt, ka vajag taisīt svaru treniņus vairākas reizes nedēļā (kāpēc??), kardio vajag ik pārdienas. ir kaut kāda klusējosā sazvērestība slēpt faktu, ka sievietes ķermenis skaļi kliedz, ka sievieti tās ķermeņa mocīšana (regulāra iešana pāri robežām neatkarīgi no cikla fāzes) nevis uzlabo fizisko kondīciju, be to grauj, izjauc normālu hormonu balancu un īsāk izsakoties vienkārši nogurdina.

(Reply to this) (Thread)

nu pizģec
vispār es esmu par to, ka ir vajadzīgi pretestības treniņi, bet tikai folikulārajā fāzē, un turklāt, ar labu atpūtas režīmu. Mērīšana "reizes nedēļā" un pat "dienās" ir kaut kas, ko lieto kā neitrālo standartu, bet tas patiesībā ir solārais, patriarhālais, kalendārs, kas ir atbalstošs tikai vīriešu hormonālajām sistēmām.

(Reply to this) (Parent)

ai nu labi, patiesībā pietiktu arī ar kādu, kurš mācītu atšķirt neveselīgu sevis mocīšanu "čerez ņemagu" no veselīgas, azartiskas izaicināšanas, kad šūnas vibrē aiz prieka izdarīt kaut ko traku. jo ķermenis jau pats saka priekšā. subjektīvā abu lietu pieredze ir ļoti atšķirīga, lai arī no malas vērotājam mēdz izskatīties vienādi. varbūt problēma ir tā, ka sievietes pašas joprojām sevi vēro ar male gaze nevis ar iekšējo skatienu

(Reply to this) (Parent)