| |
[Jun. 18th, 2021|09:47 pm] |
Lidmašīnā rakstot pateicību sarakstu piefiksëju, cik sensori retrīvojās hailaiti: patika iemērkt kāju Daugavā sēžot uz dēła tās vidū, debesu krāsa saulrietam pretējā pusē, pasmaržot darvas ziepes, un ka suns bija priecīgs par to ka atnācu, utt. To ar mani dara vasara škiet nekādas sarežgītākas norises neuztveru.
Tikko izlasīju, ko saka sirdsskaidrais Siluāns, ka žēlastību pazaudējušais neuztver kā pienākas pasaules skaistumu un ne par ko nebrīnās. |
|
|