| |
[Sep. 28th, 2020|12:15 pm] |
vīkendā biju sieviešu retrītā, kas sagadīšanās pēc bija tepat kaimiņos... ko lai saka. sen nebju bijusi (kādus 6 gadus) šādos latvijas sieviešu ezotēriskajos apļos. pirmo dienu gandrīz paelpot nevarēju aiz krindža, bet kaut kā izturēju gandrīz līdz beigām, jo kaut kas mani šajā ceļā, protams, interesē, daudz domāju, kāpēc (jau no bērnības, ja tā padomā) manī ir kaut kāds nenormāls protests pret sievišķību un nāk reāla agresija virsū, un šajā nometnītē arī bija visa šī pārprastās sievišķības esence starp rindiņām. jo jau kopš bērnības manas role model sievišķības galvenās pazīmes ir - 1) izlikšanās ka viss ir labi, seksuāla noskaņojuma un starojuma imitēšana (ar apģērbu, neīstu smaidīšanu, patiesā garastāvokļa slēpšanu), slēpjot dziļu bezcerību, depresivitāti un nedrošību. 2) indīgums! kas vīriešus (un pie reizes arī jutīgus bērnus) mēdz aizkaut uz gadiem, gadiem!
lūk šo abu lietu dēļ manī ir bijusi kaut kāda liela nepatika pret sievišķību kā jēdzienu, antisolidaritāte ar sievietēm, bet tāda ne pārāk pārdomāta, no sērijas "paldies, es neesmu kā tās duras", un kā pretstats tam, spēcīga tiece uz garīgumu, bezkaislīgumu, kādreiz arī uz intelektuālo dzīvi. to be continued. |
|
|