|
Sep. 8th, 2018|02:54 pm |
jāatzīmē, bez īpašas attieksmes: kopš 20.08 nav bijusi neviena rīšanas lēkme, izņemot aizvakar naktī, kad bija trauksmes lēkme par nākamā rīta nodarbību. dateles un valrieksti vienkārši stāv skapī. melnās šokolādes tāfelīte stāv neizņemta no somas jau kopš LV.
parasti man rīšanas lēkmes ir gandrīz katru vakaru, kad esmu "mājās", vai jebkādā settingā, kas atgādina mājas, un rīti tāpēc ir fiziski grūti.
varbūt tas ir saistīts kaut kādā līmenī ar to, ka joprojām lasu "in the realm of hungry ghosts" by gabor mate (par atkarību shēmu un cēloņiem un psiholoģiskajiem profiliem, kuram es atbilstu par 100%). tam, ka neesmu uzsēdusies uz smagām narenēm, jāpateicas tomēr par bērnību un audzināšanu, stabilu un uz izaugsmi motivējošu materiālo sociālo vidi, savu gultu kur gulēt, utt. emocionālie apstākļi "mājās" bija slikti, tāpēc manī ir attīstījušās (vismaz) divas personības. lilya un brik. high society girl ar tumšiem noslēpumiem.
viena no atkarīgā pazīmēm, starp citu, ir neizturama garlaicības sajūta, intensīvi nomācoša un izmisumu uzdzenoša, kas ir viena no manām pamatsajūtām. mani šī sajūta ļoti interesē. |
|