| |
[Jan. 13th, 2022|11:58 pm] |
|
pagájušo nakti dzīvojos pa luksus viesnīcām ar vitu un gundegu. dzērām šampanieti baltos zemos ādas dīvānos plašā foajē. neviens tā neprot izbaudīt luxury kā vita, viņa uzreiz sāk it kā laizīties un murrāt kā liels kaķis, un man patīk to vienkārši skatīties, protams, ka viņa ir galvenais cilvēks, kuru es ņemu līdzi sapnī par luxury viesnīcu. viesnīca atradās tajā rajonā kur ir Rīgā taka spa un bija ļoti ļoti augsta, principā debesskrāpis. Mēs uzbraucām uz augšējo stāvu it kā apskatīties, it kā vnk kāpināt savu luxury brīdi, bet tur man uzreiz palika ļoti ļoti ļoti bail, lielāko daļu sapņa pavadījām rāpojot, pieplakušas grīdai, tās plāksnes nebija sašuvotas, bija daļēji pārklājušās un kustējās vējā, sienas bija no stikla. Pamodos no šādām bailēm, reiba galva, kreiso pusi aiz lāpstiņas kaut kur plaušā savilkusi trauksmes sajūta, no kuras neizdevās atbrīvoties visu dienu, pat ne pēc rīta prakses un sporta nodarbības parkā. |
|
|
