Mana apziņa automātiski izfiltrē darbā jebkādus uzaicinājumus ar kolēģiem darba dienas vidū doties korporatīvā izbraukumā ar laivām vai spēlēt futbolu. Radars vienkārši neķer. Bildes ar biroja virtuvē atnestām kūkām tāpat. Bet sāpi saprotu. Man draud antisociālā, creepy darbinieka imidžs, bet laikam esmu ar mieru to cenu maksāt, jo citu dzīvi man vietā neiedos.

(Reply to this) (Thread)

jā nu es neesmu tik kruta, jo man vnk patīk tusēt. mana cīņa ir vairāk ar sevi, vai par sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju, ka ja man darba vidū kūku vietā piedāvātu šampanieti un futbola maču vietā būtu aliņš pēc darba, sāpe būtu līdzīga. Es vairāk par principu, cik ļoti reizēm aktivitātes, kuras implicē darbs birojā, iet pretrunā ar individuālā līmenī uzstādītiem mērķiem.

(Reply to this) (Parent)