nesaprotu, kur es no savas iekšējās būtības esmu izrāvusi tik sasodīti daudz šaubas un neticību.
kam man regulāri ir jāapšauba citu nodomi un vārdi.
kamdēļ es neprotu vienkārši un akli uzticēties.
kamdēļ nevaru pati sev beigt krist uz nerviem un citus baidīt prom ar saviem pārliekajiem neticības pilnajiem jautājumiem un šaubu skatieniem.
un es viena nakts tumsā, izvārtījos sniegā, jo jutu, ka tā vajag.