nepietiek, ka pati kaut kādu draņķa vīrusu esmu saķērusi, arī datoram.
kaut kāds iekšējs sviests. apkārtējie apstākļi jau labi, bet iekšā kaut kāds sajukums. un besī arī tas, ka nespēju tamdēļ tagad arī šo laiku izbaudīt.
varu ne no kā sākt momentā raudāt, varu sākt psihot iekšēji un citus draņķus.
citējot duujuukeercitēto - </span>"(..) Vectētiņš stāsta savam mazbērnam: “Katrā cilvēkā ir divi vilki – viens ir labs, kas pamudina tevi uz labo, otrs ir ļauns, kas pamudina uz ļauno. Saprati?” “Sapratu,” mazbērns atbild. Padomā un pēc brītiņa jautā: “Vectētiņ, vectētiņ, bet kurš no šiem vilkiem beigās uzvarēs?” “Tas vilks, kuru tu barosi.”
es laikam to nepareizo baroju, vismaz tādas sajūtas rodas. ehh. kā lai iemācās šādi nekļūdīties ?
bams