šodien atka sanāca uzņemties dažnedažādos uzdevumus, kurus ašā knašā laikā jāpaveic. tā jau nekas, man jau patīk kaut ko rosināt un domāt, citus ieprieināt, radoši izgudrot un pasniegt ar pa retai reizei, bet smieklīgi muļķīgākā lieta klāt pie visiem pārējiem darbeļiem, esmu iemesta volejbola komandā. jā. civlēks kuram rokas izskatās tā it kā būtu ierautas zāģi, jo pēdējā laikā esmu īpaši veikla uz sevis savainošanu. kādreiz tik traki nebija, bet nu esmu pēdējo dienu laikā iegriezusi rokā reizes četras, vienreiz pierāvu pie krāsns restes, palikusi liela rēta, šodien mazliet trāpīju ar cirvi rokai - reizes piecas[ līdz šim manā mūžā man nebija gadījies vispār kaut ko tādu izdarīt] un vēl uzlēju verdošu eļļu uz rokas[kas gan tika labots aši ar krējumu virsū, lai arī cik dīvaini, bet līdz] un pāris atlauzti nagi, nav īšti savainošanās, bet ja līdz ādai tad sāpīgi.
bet nu, tas jau ne pa tēmu. redziet, esmu ielikta mūsu volejbola komandā, bez taujāšanas. ja tas tiktu izdarīts kaut kad vasaras beigās, es neiebilstu, tad man tīri labi sanāca. nu ne labi, bet nebija arī slikti. jāatzīst, esmu ļoti atradusi.
šodien pēc skolas aizčāpoju tādā mierīgā noskaņojumā uz humpīšiem, jāatzīst, ieguvums nulle, bet es mēģināju. atlikušās pāris stundiņās nolēmu paspodrināt dzīvokli, tai skaitā ledusskapi. ziniet, man liekas, ka tāds cilvēku savienojums kā es un k. nedrīkst dzīvot vienās telpās divi vien. viņš - neizlēmīgs-darbu cilvēks, kurš pārtiek no burgeriem, kad krāsnī stāv sacepumus un es - haotisma iemiesojums ar neizlēmības, slinkuma un nelīdzsvarotības piesitienu, kurš pat dzīvot vienā mājvietā neprot. rezultāts ir tāds, ka es šodien izsviedu ārā maisiņu pilnu ar visādiem pienproduktiem, kuriem jau laiciņu kādu beidzies netikai uz iepakojuma rakstītais termiņš, bet arī pavisam noteikti lietojamības termiņš ar.
jā, tāda nu dieniņa.
jāiet laikam nosnausties. saldu dusu!