vispār jau svētais vairākums jau kopš cilvēka dzimšanas bāžas viņam virsū ar savām pārliecībām; tad (it kā nebūtu pietiekami nozombēti) māca bērnudārzā un skolā (savas pareizās pārliecības) un tad turpina bliezt pa smadzenēm, kamēr tu nomirsti, jo tas taču ir tik normāli un pareizi.

Vispār jau to parasti sauc par demokrātiju :-D un pa lielam kaut kādām normām ta ir jābūt, lai tā cilvēce vispār kur kustētu, kaut gan nupatiņās jau vairs tā nešķiet, ka kur kust, pārlieku daudz visādu klaigātāju..

Demokrātijas divi svarīgākie principi ir vienlīdzība un brīvība, mūsu valstī (IMHO) svarīgākie principi ir nošķirtība un diskriminācija (maskētas zem tā saucamās tolerances), un, nē, es nerunāju par valdību, es runāju par pilsonisko vairākumu. Es saprotu, ka vispārinu un tā, bet, velns, katra atgriešanās Latvijā (pat pēc 3 dienu atšķirtības) vieš manī arvien lielākas skumjas.