šīs bieži vispār ir smieklīgā veidā iegājušās 'tradīcijas' bez īsta pielietojuma - atceros, piemēram, stāstu par sievieti, kurai mamma, pirms vārīt vistiņu, salauza tai kājas un tikai tad lika katlā. sieviete izauga un pašai piedzima meita, paaugās un jautā: bet kāpēc tā jādara? sieviete aizbrauca pie savas mammas un jautā - mammu, kāpēc jālauž kājiņas vistai, kad vāra? un mamma saka - ai, mums tur tad vienkārši nebija tik liela katla, lai ar nesalauztām varētu ielikt!

jā, šo joku biju dzirdējusi :)
un pagaidām vēl neesmu nolēmusi, vai manas tējas garša ir labāka, ja tējkannu izskaloju ar verdošu ūdeni vai nē :)