svētki uz grimstošā kuģa turpinās. -

kaut kā mētājos galējībās. no vienas puses, gribas sameklēt foršāku, plašāku dzīvokli īrei vai izlemt beidzot un vispār nopirkt, lai var pavisam visu savu, vai vismaz tagadējā dzīvoklī ieguldīt lietās un vietās, un detaļās. jaunu katliņu, jaunu plauktiņu, jaunu nažu turētāju. un citus sīkumus. bet tajā pašā laikā tās ir tik laicīgas, pārejošas vērtības. neba nu man tik ļoti tās vajag, lai tērētu tam naudu. vienmēr var iztikt ar veco katliņu un plauktā lietas sakrāmēt nedaudz ciešāk. nepadoties pirkšanas kultam.
un vienlaikus piedzīvoju atklāsmi, ka varu strādāt vairāk. izlēmu, ka jābeidz sevi lutināt ar miegu un nedaudz jāparukā. bet pamatīgs izaicinājums ir atrast haltūras, ko varu darīt sev ērtā laikā un vietā. teiksim, šifrēt intervijas. rakstīt tekstus/relīzes. tulkot. ošņājot horizontu, saprotu, ka es deru daudz kam. un gandrīz nekam. un ka šādus gabaldarbus atrast ir vispār baigi grūti.