(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Mar. 14., 2011 | 04:08 pm

Smieklīgi. Bet tā truli smieklīgi. Atkal varu iejusties studenta lomā, vēlos pabeigt augstskolu, tātad --> uzrakstīt bakalaura darbu. Apsēžos pie datora un ataust atmiņā senās izjūtas, kad ūdens jau smeļas mutē, bet sakoncentrēties rakstīšanai neizdodas.
Pabiju 3 nedēļas Austrijā un tas bija fantastisks laiks. Mācīju cilvēkiem slēpot. Emocionāli atbildīgs, interesants un vienlaikus patīkams, jautrs darbs. Es jutos labi. Patika tā psiholoģiskā sajūta sevī, ka dienu pavadu vērtīgi.
Tagad esmu atpakaļ pie datora. Un ir grūti. Iekš sevis grūti. Cīnos!

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {2}

annely

(bez virsraksta)

from: [info]annely
date: Mar. 16., 2011 - 10:29 am
Link

Vajag nobeigt! Tas ir līdzīgi kā ar krosu: spēka vairs nav, šķiet, ka varētu pakrist un nomirt, bet kaut kāda iemesla dēļ tu tomēr saņem visus spēkus nespēkā un šķērso finiša līniju, un tas ir galā - ieskaitīts!

Cīnies, Līva, izcīni! Centies izgaršot to, par ko raksti. Par ko Tu raksti vispār?: )

Atbildēt | Diskusija

Līva

(bez virsraksta)

from: [info]liish
date: Mar. 17., 2011 - 03:24 pm
Link

Paldies par iedvesmojumu,
vienkārši katrreiz brīnos par sevi, ka nemācos no kļūdām, gribas sākt laicīgi un darīt lēni, bet atliekas un atrodas viss cits pa ceļam, ka beigās tik un tā sanāk ap studentisko.

Es sāku iedziļināties tajā, kas notiek ar cilvēkiem Latvijā, kuri noveco. Un tajā mirklī, kad viņi vairs nespēj parūpēties par sevi, kādam, cik sarežģītam resocializācijas pasākumam viņi iziet cauri, kad nokļūst pansionātā.

Bet pavasaris ievieš tik jaukas sajūtas, manas guļamistabas logs ir austrumu/dienvidu pusē, un katru rītu tik viegli un gaiši celties ;))

Atbildēt | Iepriekšējais