(bez virsraksta)
Mar. 17., 2011 | 03:24 pm
No:: liish
Paldies par iedvesmojumu,
vienkārši katrreiz brīnos par sevi, ka nemācos no kļūdām, gribas sākt laicīgi un darīt lēni, bet atliekas un atrodas viss cits pa ceļam, ka beigās tik un tā sanāk ap studentisko.
Es sāku iedziļināties tajā, kas notiek ar cilvēkiem Latvijā, kuri noveco. Un tajā mirklī, kad viņi vairs nespēj parūpēties par sevi, kādam, cik sarežģītam resocializācijas pasākumam viņi iziet cauri, kad nokļūst pansionātā.
Bet pavasaris ievieš tik jaukas sajūtas, manas guļamistabas logs ir austrumu/dienvidu pusē, un katru rītu tik viegli un gaiši celties ;))
vienkārši katrreiz brīnos par sevi, ka nemācos no kļūdām, gribas sākt laicīgi un darīt lēni, bet atliekas un atrodas viss cits pa ceļam, ka beigās tik un tā sanāk ap studentisko.
Es sāku iedziļināties tajā, kas notiek ar cilvēkiem Latvijā, kuri noveco. Un tajā mirklī, kad viņi vairs nespēj parūpēties par sevi, kādam, cik sarežģītam resocializācijas pasākumam viņi iziet cauri, kad nokļūst pansionātā.
Bet pavasaris ievieš tik jaukas sajūtas, manas guļamistabas logs ir austrumu/dienvidu pusē, un katru rītu tik viegli un gaiši celties ;))