Ja godiigi,tad ,izskataas, ka daarznieciiba tev tieshaam iet pie sirds un ,kad paskataas uz taviem ierkastiem un bildeem,es domaaju,ka tev jaadod iespeeja shai nodarbei :) galu galaa-dziivojam vienreiz,kapeec dariit to ,kas sabiedriibaa pienjemts un vergot stulbaa ofisaa? Nav jeegas kraat naudu naakamajai dziivei.Jaadziivo shodienai un ,ja tu dari to,kas patiik,tad lai arii ko tu dariitu,tev izdosies. Kaa ar daarzu arhitektuuru privaataa liimenii? t.i. - kaa interjera dizaineris privaatmaajaam un dziivokliem,tikai tu daarziem ar privaatiem klientiem?

Tieši par to arī es sevi šaustu! KAUT KĀ jāsaprot,ka ,lai radītu laimi,ir jāsper pirmais solis.Nveis jāgaida kamēr izdomāšu daudz maz jēdzīgu,sev un citiem pieņemamu biznesa plānu.
Ja reiz man nerūp nedz naudas kalni,nedz krutas mašīnas,nedz kažoki un ceļošana,kādēļ gan ,lai neriskētu.
Saproti,tā arhitektūra nav tas.Ainavu arhiteks pie paša dārzniecības procesa tiek minimāli.Vismaz tik daudz es uzzināju,mēnesi šo lietu mācoties.Man patīk tieši tā zemē rušināšanās daļa.Tā iespēja,pārcilāt katru stādiņu un katru podiņu,elpot slapjās zemes smaržu un pa stundām sekot līdzi,kā kaut kas aug,uzzien,pastiepjas .Ticu,ka ar šodienas spēcīgo atklāsmi,kaut kādu labo domu būšu aizsūtījusi visumā un lietas sāks kārtoties tā,lai es atrastu iespēju izmēģināt savu laimi šajā jomā.
Bet paldies,mīļā,par atbalstu.

obligāti ir jādara to, kas patīk, dzīve ir viena! es arī pamazām, pamazām rāpjos kaut kādā virzienā. gadi pazaudēti mēģinot kaut ko studēt, lai pēc tam strādātu kaut kur, utt. bezjēdzība. tagad šķiet, ka ir kaut kas pavisam jauns atvēŗies, vairāk skaidrības.