Below are the 19 most recent journal entries recorded in Liencis' LiveJournal:

Saturday, April 16th, 2005
2:06 pm	Āpāc, cik sen te neko neesmu rakstījusi. Pareizāk sakot, publiski rakstījusi. Tagad sēžu biblenē un gaidu debašu turnīru. Divas mūsējo komandas arī piedalās. Vispār tak pavasaris jau kādu mēnesi iestājies (ja neskaita tās dažas dienas, kad lija lietus). Daudz dzīvojos pa āru, staigājos pa mežu un vispār.. Turklāt pēdējās divas nedēļas arī priekš DD bijušas ražīgas. Nesūdzos. Bye! (Comment on this)
Monday, February 28th, 2005
5:36 pm	????????? Tikko piefiksēju, ka visi mani pēdējie daudzie teksti šeit ir bijuši privāti, ko visiem nerādu. Ohoho! Tautai paziņoju, ka ar mani viss ir kārtībā, visādas dīvainas lietas notiek, nespēju nemaz visam līdzi izsekot. Īstenībā trakums - runājot īsi un kodolīgi. Vāks! Dilemma! Šodien Valtenbergs atkal zibināja savas acis pa labi un pa kreisi. Beidzot kaut ko sāku saprast tajā visā kursā. Paņēmu pat biblenē papildus grāmatu palasīt - un tas ir ļoti rets gadījums! Man liekas, ka tikai kāds 2. vai 3. pa visiem šiem 4 gadiem! Nu krutā politoloģe no manis sanāks! Reāli varētu ierēkt! Hahaha! (Comment on this)
Wednesday, January 26th, 2005
8:30 pm	vel viena vārsma iz 2002 Es mīlu Tevi, Bet Tu mani vairāk Es to jūtu, Bet nesaprotu – Kā tas var būt!? Tēvs, māci man mīlēt, Māci man piedot, Lai īstajā laikā Esmu pie Tevis! (Comment on this)
Tuesday, January 25th, 2005
11:00 am	viskas Nu jā... Dīvainības.. Baigais slinkums rakstīt. Vēlāk kaut kad.. Dirnu.. (Comment on this)
Monday, January 10th, 2005
12:33 pm	ohohohoooo!!! Nu forša vētriņa pāris dienu garumā.. Kāda vētriņa? Orkāns!!! Lielākais joks 50 gadu laikā Latvijā! Visu pamatīgi sapurināja. 60% valsts bez elektrības utt. Man patika, kā Uģis uzrakstīja: tas tikai parāda, ka cilvēku veidotā sistēma ir viena pūtiena vērta! Hi! Ai, bet slinkoju joprojām.. (Comment on this)
Friday, January 7th, 2005
4:34 pm	Nu šodien ir jau labāk.. (Comment on this)
Thursday, January 6th, 2005
4:01 pm	Esmu vislielākā sliņķe pasaulē!!! Fui! (Comment on this)
Tuesday, January 4th, 2005
3:41 pm	šodien, šodien, šodien... ... es vēlos sekot Tev! Rindiņas no vienas slavēšanas dziesmas. Katru dienu vēlos sekot Jēzum. Viņš ir Tas, kas mani ceļ, vada, sapurina, samīļo, dziedē, iedrošina, sargā un visādā ziņā bagātīgi svētī! Par to, ka es esmu dzīva un par visu citu.. Ance šovasar brauks uz Latviju. Baigais prieks par to! Kopš viņa jau 7.gadu dzivo Austrālijā, laikam 2 vai 3 reizes te ir bijusi. Mana mīļā draudzenīte.. (Comment on this)
Monday, January 3rd, 2005
3:47 pm	feedback Tā kā vajadzētu uzdrukāt kaut ko par nometni. Savā nevirtuālajā dienasgrāmatā pierakstīju 7 lapas tikai par to vien.. Jāsaņemas uzdrukāt arī šeit! (Comment on this)
3:44 pm	daaaa... Māris atsūtīja dīvainu dzejoli. Ar viņu ir tāpat kā ar bitēm, ka nekad neko nevar zināt.. (Comment on this)
3:38 pm	plūmes Jā, pašlaik sēžu skolā un graužu žāvētas plūmes. Vispār neatceros, kad to pēdējo reizi būtu darījusi. Vispār baigi garšīgās. Jocīgi apkārt.. (Comment on this)
Sunday, December 26th, 2004
11:40 am	aiziet!!! Nu tad tā! Sēžu vienā interneta cafe Rīgā un gaidu busu uz Iecavu! Pavisam drīz jau sāksies nometne. Nevaru vien sagaidīt. Tikko satikos ar mammu, bijām šopingot un kopā pusdienās. Ok, pietiek.. See ya next year! :) (Comment on this)
Thursday, December 16th, 2004
2:02 pm	ak jā! Laikam vairāk līdz pat Jaunajam gadam te neko nesanāks ierakstīt, tāpēc visiem novēlu priecīgus Ziemassvētkus un saskatīt šajā laikā to Īsto, kam šie svētki domāti. Dievs sūtīja Savu vienīgo Dēlu Jēzu, lai pasauli glābtu no grēka! Piedzīvojiet brīnumu savās sirdīs! (Comment on this)
Wednesday, December 15th, 2004
11:39 am	trallallā! Šīs dienas temata nosaukums parāda manu šodienas noskaņojumu. No rīta čāpoju uz skolu un diezgan miegaina jutos, bet tagad skatos, kas man iekš maila un draugiem.lv - smaids sejā līdz pat ausīm! :) Pēdējās pāris dienās esmu saņēmusi un piedzivojusi dažus jaukus un mīļus pārsteigumus! Cik tas ir mīļi un patīkami kaut ko saņemt tikai tāpat vien.. Tev pat nekas liels nav jāizdara.. Ir jauki un bezgala priecīgi apzināties, ka tu otram vari sagādāt prieku tikai ar to, ka esi.. Mmmmmm... mīļi... Dievs mani riktīgi svēta! Viņš to dara visu laiku, bet pēdejā laikā it sevišķi izjūtu Viņa svēto klātbūtni. Netieku skaidrībā par šo vakaru.. Skolā karnevāls.. Man pirmais un pēdejais būtu kā studentam., Nu galīgi netieku gudra - iet vai neiet. It kā gribu, bet no otras puses tajā pašā laikā negribu.. Cerams, līdz vakaram tās lietas noskaidrosies.. Ka tik nepakļaujos pūļa iespaidam. :) Nu jā, vakar četras stundas ar Mārtiņu norunājām.. Interesanti.. (Comment on this)
Monday, December 13th, 2004
4:34 pm	bildes Ak jā, beidzot LKSB mājas lapā (www.lksb.lv) ir ievietotas Garkalnes nometnes bildes. Smuki! (Comment on this)
Tuesday, December 7th, 2004
11:17 am	māketinga eksis Plotkāns ir traks!!! Bet šodien viņā parādijās arī kaut kas cēls! Eksāmenā dabūju divus jautājumus: 1) par cenošanas mehānismiem; 2) izstrādāt Ziemassvētku akciju plānu veikalam "Tornis". Nu par to pirmo vēl iz teorijas var kaut ko izlobīt, bet ko darīt ar to prakstisko pusi? Vajag kaut ko ģeniālu izdomāt.. Man vēl kāda stunda ir laika, lai izdomātu. Viņš iedeva katram jautājumus, lai varam iet sagatavoties un tad mutiski būs jāiet uz jārunā. Vispār es neesmu galīgi uz mārketingu vērsts cilvis. Man tā liekas riktīga cilvju čakarēšana. Pa šo laiku, kamēr mums iet šitais kurss, es jau vairākas reizes esmu pieķērusi sevi, ka skatos uz visām reklāmām, akcijām un citām izdarībām ar baigo aci. Taisni jābrīnās, kas tik netiek darīts, lai piespiestu cilvēkiem nopirkt pēdējos štruntus. Un cilvji iekrīt! Brrr... Ciest nevaru tiešo pārdošanu! Ok, jāiet kaut kas jāpameklē grāmatās, ko varētu izštukot.. (Comment on this)
Monday, December 6th, 2004
1:35 pm	saraustījumi šausmīgi miegs nāk... darba arī daudz... rīt mārketingā eksāmens... interesanti, kāds Plotkānam būs garastāvoklis... kur pazuda sniegs? gribu uz nometni... pašlaik gribu atrasties kaut kur citur, nevis te - bibliotēkā... mandarīni kļūst par ikdienas rituālu... nez, vai izkarināt pie loga lampiņas... kā lai saņemas pabeigt to DD teorijas daļu? kur ir iedvesma? nedēļas nogalē jātaisās uz māju... tur neko nevar darīt... tam nepieciešams liels spēks un gudrība... to arī lūdzos... zinu, ka Dievs dara brīnumus... es tam ticu... (Comment on this)
Sunday, December 5th, 2004
6:33 pm	Pārdomas par SVĒTO dienu Un vispār šodien ir svētdiena. Tas rosina padomāt par to, kas tad tā vispār ir. Svēta diena. Diena, ko īpaši svētī Dievs. Diena, kad ikvienam ne tikai vajadzētu, bet vajag atpūsties. Reizēm izdodas to pilnībā veltīt Viņam, bet citreiz tieši svētdienā sanāk un arī padodas paveikt nedēļas laikā iekavēto. Interesanti, kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka dažas darbadienas man pilnīgi bijušas kā svētdienas, kurās no pasaulīgā viedokļa dzenu haļavu, bet toties gatavoju Bībeles studijas, lasu Bībeli un vispār veltu laiku Dievam? Lai kā arī būtu, Dieva īpašās svētības savā dzīvē es nevaru noliegt. Viņš tiešām ir varens! Īsts patvērums, stiprā Klints, labākais Draugs… Pārmāca arī, kad vajag. Un vajag jau ar’! Man vēl daudz ko augt! Bet to es no visas sirds vēlos – pieaugt Kristū, vairāk līdzināties Viņam. Gribas domāt, ka šī diena ir izdevusies.. Svētdienas dievkalpojums, svētavots, vismaz 12 noieti kilometri svaigā gaisā un vakarā mīļa sadraudzība Z-kojās ar piparkūku cepšanu un gatavošanos Ziemassvētku pasākumam. (Comment on this)
6:32 pm	Svētavots un pārdomas par stopošanu ar pāris piemēriem. Šodien beidzot aizbraucām uz svētavotu pēc ūdens. Piektdien nesanāca. Dziļi mežā iekšā. Šoreiz kaut kā izpalika tā intimitāte, kas bija pagājušā reizē, kad bijām tur tikai trijatā ar Inci un Māri (Mārtiņš laikam ir pārāk slinks, vēl ne reizi nav braucis līdzi.). Un draudīgs, krēslains mežs mums apkārt.. Šoreiz bez mums tur bija vēl vairāki cilvēki. Gan pirms, gan pēc mums, tā kā veidojās rinda. Izdarījām darāmo un čāpojām pa gravu augšup. Laika apstākļi gan visu dienu bija “izcili”: iepriekšējā dienā uzsnigušais sniegs kusa, lietus aumaļām lija un mēs kā pa slidotavu bridām pa mežu. Ā, jā, šoreiz paņēmām līdzi arī Madžu, lai viņas ar Renāti arī citreiz zina, kur braukt. Tas jau tagad kā rituāls – braukt uz mežu tos 12 km pēc ūdens. Jauki! Visas trīs šoreiz bijām slapjas kā žurkas. :) Nevar jau vairs tā pēc šodienas baptistu sprediķa teikt, bet fakts paliek fakts. Nu ko lai es saku, ka man mugurā vecā vējjaka, kurai cauri brīnumainā kārtā šoreiz negāja vējš, taču lietus gan? Slapja no galvas līdz kājām! Dīvaini, jo citreiz es varu sākt īgņoties, ja esmu slapja, taču šoreiz bija riktīgi labi. Manī bija prieks, miers – tas, kas piedienas tieši svētdienai. Kājas arī sausas.. Un štrunts par slapjajām drēbēm, tās visas tagad žūst vannas istabā. Inča mētelītis arī. Vispār nākamajā reizē jābrauc kādā darbadienā, kad tur mazāk cilvju. Īstenībā Dievs mūs riktīgi vadīja. Uz turieni braucām ar autobusu, atpakaļ vajadzēja pusstundu gaidīt. Mēs ar Madžu ielienam pieturā slēpties no vēja un lietus, bet Incis nostājas uz ceļa un paceļ roku. Nu un ko? Mēs jau ar Madžu domājam, kas gan mūs tādas slapjas ņems? Taču neviens nav tik traks! Bet nekā – viens smuks sarkans VOLVO apstājas. Šiem pārsteigums, kad no pieturas izlienam arī mēs ar Madžu, taču beigās visas salienam mašīnā, bet daudzās ūdens pudeles salādējam bagāžniekā! Aidā tieši līdz kojām! Interesanti, kā Dievs vada šitādās ikdienas situācijās, pat sīkumos. Jo mēs tak varējam pagaidīt tās 20 minūtes līdz busam. Paldies, Tēvs! Ātrāk tikām mājās un siltumā! Vakar jau tas pats variants, kad stopojām mājās no Rīgas. Statistika: Juglā 7 minūtes, pie Sēnītes kādas 2 laikam. Un pa tumsu! Turklāt pie Sēnītes apstājas fūre. Nez, vai vispār mums… Incis atver durvis un sauc: “Šoferīt, jūs mums?” “Nu kam gan citam?” Super! Un līdz pašai Valmierai. Jauks onka, vedot cukurbietes. :) Arī interesanti papļāpājām, pilnīgi netraucēja ausīs bļaujošā LR2 mūzika. Incis vēl pie Laura Reinika sāka gaudot līdzi. Sajutos, nezin kāpēc, kā padomju laikos, kad visi visiem draugi un izpalīgi. :) Un ko gan tādiem studentiņiem vairāk vajag – fiksi uz mājām! Vienīgi laikam uz velosipēda nekāptu virsū, turklāt vispār nestopotu riteni! Daaaaa… Jautrais stāsts par Agati, viņas jaunajām biksēm 30 latu vērtībā un ierauto kāju (ar visām jaunajām biksēm) spieķī ir pietiekams, lai saprastu, ka tas nav prāta darbs. Taču, ja tā nebūtu noticis, par ko gan mēs uzjautrinātos, kad mums garām pabrauc velosipēdists? Agucīt, Tu esi riktīgi labā! Ko gan mēs bez Tevis darītu? ;) (Comment on this)