Haļavas Dieva Virtuālais Templis

visiem mēdz uznākt melnie (es sen atpakaļ zīmēju un rādīju jums te nēģerus šai sakarā), katram viņi savādāki, tur specifikācijas un īpatnības un kas tur vēl - man nav nekādu romantisku cerību attiecībā uz šādu "dvēseles stāvokli" (kad tev uznāk "melnie", tas taču skaitās "dvēseles stāvoklis", plašākā nozīmē arī boners biksēs ir "dvēseles stāvoklis", bet tomēr. laikam jau nav svarīgi), es zinu ka viņi nāk, pastāv ap tavu galvu gaisā kā purkšķis liftā un ātri vai lēni, atkarībā no tā vai viņi tiek baroti, pāriet. es nedomāju, ka tā ir problēma, kas aktīvi jārisina vai jāierobežo. kad tev uznāk melnie, tie ir kā tā vecā tante (ar lakatiņu, visticamāk brauc no vai uz baznīcu) kas apsēžas tev blakām autobusā un uzsāk ar tevi sarunu neatkarīgi no tā vai tu viņai atbildi vai nē - tāpat kā vecmāmiņai agri vai vēlu būs jākāpj ārā, tāpat arī besīšanās periods agri vai vēlu pazudīs.

man "melnie" gandrīz vienmēr sevī ietver vienu no pāris sajūtām. tās nav īsti vīzijas - tas sūds ir priekš šarlatāniem, pseido-orākuliem, wannabe spoku vārdotājiem un pītijas - nelielas ainiņas, pārāk kompleksas lai varētu ielikt vienā vārdā vai teikumā. tās ir sajūtas, kuras tu atpazīsti tāpat kā aukstumu vai sāpes, tikai viena vārda un viena priekšstata vietā tu sevī valdošo sajūtu spēj aprakstīt tikai kā kā minimums nelielu procesu. vai nu tu redzi kko vienkāršu, kā piem sevi uz visām četrām, atiežot zobus, sabožot neesošu kažoku un pieglaužot sen jau nekustīgas ausis vai arī kaut ko daudz daudz sarežģītāku - tev šķiet ka tevi kāds ieliek metāla trakokreklā, uzmauc galvā masīvu čuguna masku, saķēdē kājas un ieliek liftā kurš laižas dziļā šahtā, kur tevi apakšā liels metāla āķis sagrābj un milzīgā angārā pustumsā uzkarina uz nagliņas tāpēc, ka tu neko neesi pelnījis, neko neesi iemācījies un vispār esi traucēklis visiem ieskaitot sevi.

vai vēl kādam tikpat specifiskas ainas zīmējās galvā? vai arī tas viss tikai tā, apšaubāmā veidā izpaužas pašnovērtējuma trūkums un tieksme pēc sevis žēlošanas, kuru tev pašam liekas tu atstāji skapjaugšā starp veco kasti ar lego klucīšiem un maisu ar plastmasas karavīriem

tas ir darīts, jēgeris, ar tikpat kā nekādām sekām, ir plūdis, ārkārtīgi zīmīgais datums ir ticis zīmīgi atzīmēts. esmu vīlies tajā, ka neviens mani neatpazina, neprasīja autogrāfus, nesauca šotus un nenomētāja ar biksītēm - man mugurā bija ar iepriekšējā raksta tiranozauru izdaiļots krekls, kam vajadzēja garantēt manu atpazīstamību visplašākajos sabiedrības slāņos, bet nekas, nākamreiz manu autogrāfu neviens nelūgs - man lūgs ŽĒLASTĪBU.

jebkurā gadījumā, tas nav tas kas mani šobrīd uztrauc, mani uztrauc tas, kas paliks pāri pēc tam, kad japāņi beidzot atdzesēs savu godddamn reaktoru - zinot to, cik vidējais cilvēks ir stulbs un neieinteresēts pievērst uzmanību detaļām un to cik medijiem patīk spēlēt uz cilvēku bailēm, mums savu reaktoru vēl ilgi neredzēt. atverot jebkuru latviešu interneta portālu, kur ir raksts par krīzi fukušimas stacijā un izlasot komentārus, pat ja izfiltrējam visus troļļus, idiotus kas lamā "mūsu 100 zagļus", kretīnus kas bļauj, ka 2012 gads tuvojas un tos, kas uz visām trim iepriekšējām grupām spļauj uguni, pāri paliek bars ar cilvēkiem, kas tajā visā saredz tikai vienu kopsakarību: "ATOMENERĢIJA IR SLIKTA. JEBKURŠ ATOMREAKTORS PĀRVĒRŠAS PAR ČERNOBIĻU, JA VIEN TAS NETIEK APTURĒTS APROKOT TO ZEM PROTESTA PLAKĀTIEM AR NO RADIĀCIJAS MIRUŠA KAĶĒNA ATTĒLIEM".

es saprotu ka cilvēkiem bail no nezināmā, tas ir sort of dabiski, bet man besī, ka cilvēki baidās no nezināmā arī tad, ja viņu nezināšanu varētu atrisināt atverot vienu goddamn wikipēdijas lapu vai izlasot kādu sūda grāmatu (its like internet made out of wood). tagad visā pasaulē sāksies jauns atomenergofobijas vilnis, jaunas stacijas būvēt būs problemātiski, vecās tiks klapētas ciet, nauda atomenerģijas pētījumiem aizplūdīs humanitārajām zinātnēm, bet jau sastādītie projekti krās putekļus uz saviem plastmasas vākiem. fuck yah, hipiju spēks, free hugs, iebāziet kāds viņam puķi acī.

klausieties, naftas cenas lēkā, ogles smērē atmosfēru, gāze jau sen ir tikpat politisks cik enerģētisks resurss, katrs hektārs biodegvielai domāta rapša aizņem hektāru kurā varētu audzēt pārtiku pasaulē ar strauji augošu populāciju, saules enerģija ir dārga, vēja enerģija - nepastāvīga, ūdens enerģija - lieliska, bet ierobežota. samierinieties, atomelektrostacijas ir sakarīgs risinājums - katra nākamā paaudze ir drošāka (and more awesome, if i may add) un tīrāka par iepriekšējo, visu kas paliek pāri var ielikt vienā goddamn kravas konteinerā un atdot zviedriem pabāzt zem tepiķa kalna un nevienam pēc tam nav jāplāno kā ierobežot atmosfēras silšanu. jā, ir jāievēro augsti drošības standarti, jā, ir lēni ieslēgt un lēni izslēgt, jā, ir jādzesē brītiņu ja esi svaigi kā izslēdzis, jā, ir slikti ja situācija aiziet ar pupiem gaisā, bet ja pienācīgi to visu izdomā un izvērtē, tad...

TĀ.
LIETA.
FUCKING.
STRĀDĀ.

hipiji var iet ēst pimpi, tikmēr kamēr biologi neatradīs kā pienācīgi audzēt aļģes biodegvielai un zinātnieki ITERā (vai tajā jaunajā projektā, neatceros vairs kā sauca) nepanāks pastāvīgu dabūju-vairāk-enerģijas-nekā-iztērēju sakausēšanas reakciju, tikmēr parastās atomelektrostacijas būs nepieciešamas.

uzstādīju vienu bezvadu tīklu un uzlauzu citu. sajutos kā hakeris - apsveru domu pārstāt lietot peli un ievadīt visu ļoti ātri klabinot taustiņus

12 mammu joki, including but not limited to:
-ir iespējams, ka tehnika ir nolietota tik tālu, ka tā salūzt
-just like your mom
                               un
-neviens jau nav spējīgs pārbaudīt vai ierīce netiek pārvietota guļus
-again, just like your mom.

negaidīti palielinājušies jēgera krājumi, sestdiena draud izvērsties traģiski

un visbeidzot, check this bad boy out

ja tu neredzi kāpēc šī bilde ir lieliska, tad tava vieta ir alā, sēžot uz akmens pie uguns, baidoties no ēnām, kas lēkā uz sienas, klausoties batshit trakajā šamanī, kurš stāsta par ķirzaku dieviem, kuru dusmas nāks pār visiem, kas neupurēs tiem zīdaiņus.

man šodien nekur nav jāiet, nav nekas jāapsveic - neierobežota uzvara.

man besī kaķi. tie kretīni ir jālaiž ārā staigāties, lai kad paliek veci vai stulbi var pakļūt zem mašīnas - padsmitgadīgais kakulācis no kaķa ar ko man jādala dzīvojamā platība kakā 10 dienā, čurā vēl vairāk, vairs neizdod brīdinājuma signālu, kad vemj (un dara to manā kreisās kājas kurpē no kuras grūtāk iztīrīt jo saplaisājis supinators vai kā sauc to zoles formas lietu kas ir apavos starp kurpi un pēdu), nepārtraukti prasa ēst neatkarīgi cik daudz kaķu barības, biezpiena vai jēlas gaļas viņš ir saņēmis un bez iemesla bļauj pa visu māju. varētu vest pie ārsta bet šmurgulis pa ceļam aizies ar sirdi no stresa un pat ja ne, veterinārs pagrozīs galvu uztaisīs rentgenu, nopisīs 20 latus, nizsecinās ka skaidri neko nevar pateikt un izrakstīs mazliet savādāku ārstniecisko barību atšķirībā no t;as kuru jau tam lopam dod, kaut gan jēga maza jo tāpat iekšā viņam nekas neturās un nāk ārā pa visiem gaiem.

otrs eksemplārs ir tikpat neizsakāmi pūkains cik drausmīgi stulbs - izgāž barības traukus, nemāk lakt ūdeni, čurā uz galdautiem, grīslauķiem un papīra kaudzītēm kas ir biezākas par 5 lapām, ņerkst tā it kā tiktu slaktēta kad tiek bužināta (kas izsauc vispārēju "beidz mocīt kaķi, laid viņu vaļā" telpā), bet kad neviens nav klāt nāk glausties gar kājām tā it kā rītdiena nekad nepienāktu. nedirsiet man par to ka kaķi tāpēc ir tik jauki tāpēc ka viņi ir neatkarīgi, ir līdzīgi cilvēkiem un ka nevienu kaķi nevar ne uz ko piespiest, pidars netika paņemts pieaudzis, ir ticis mīcīts pa rokām kopš bija kaķēns un nevienam citam no metiena problēmas ar dzeršanu vai barības traukiem nav.

man besī kaķi. ja vajag dzīvnieku mājās pērciet sumatras žurkpērtiķi.

dievs ir miris, pāvests - apmīzies, paradīze stāv vaļā, dodiet man dzert ikhōru un pist eņģeļus.

TĀ LIETA PLŪDĪS.

ja tev "sirds" ir maza, melna un sausa, noputējušā metāla kastē uz plaukta pagrabā, tad pārtraukt attiecības ir kā atvienot tosteri no tīkla - maizīte vairs negrauzdējas, toties skaitītājs arī vairs negriežas. queue the jager and ginger ale

man besī ziemas cepures. vienīgo reizi kad es tādu uzvilku bija kad es tīrīju ledu no jumta un tas tika darīts kad bija atkusnis. viņas sūkā un nav obligāti nepieciešamās krūzojot pa pilsētu, un man ir pilnas tiesības tā teikt, jo man nav nekas atsaldēts, apsalis vai sapūsts un es esmu pāri vantiniekam salā slājis (neizsakāmi lepns ar sevi). vienīgi kakls ir iekaisis, bet tas ir no tā, ka es powerthirst sludināju nakts vidū centrā un to tāpat cepure nebūtu aizsargājusi.

o standarta džeku ziemas cepures izskatās retardēti, tās kuras nenosedz ausis ir bezjēdzīgas, tās kuras nosedz veido idiotisku pseidoheadbandu un vispār abi veidi izskatās pēc kkā no urlas garderobes.
o ausaines (ne pižiki) laikam ir vispraktiskākās un tām ir visgrūtāk atrast kur piesieties, bet tāpat man viņas besī un liekas pretentious as fuck.
o man nav nekas pret kapucēm un galvas zeķēm, bet pirmās atņem perifēro redzi un vējš pūš viņas nost, bet otrās parasti cilvēki valkā visu cauru gadu, kas man atkal automātiski besī (jo tas kkādā veidā atņem viņiem cilvēka statusu)
o beretes ir interesantas, bet es viņas redzu galvā cilvēkiem, kuri gandrīz noteikti nav militāro organizāciju sastāvā un pavisam noteikti nav ojārs vācietis (un nevienam citam viņas valkāt nav atļauts).
o es +/- nojaušu siltuma zinātni pūkainam pižikam - pirmkārt vienkārši biezs, otrkārt garās pūkas notur kkādu gaisa slāni nekustīgu pie cepures, kas kalpo kā izolācija, tāpat kā zosāda salstošam cilvēkam, bet man viņi tāpat drausmīgi besī - jo lielāki un pūkaināki, jo stiprāk besī, it īpaši meitenēm. ja pižika platums sastāda vairāk par diviem sejas platumiem, tad es esmu vienas popkorna tūtas un viena gloka attālumā no losing it (too soon?)

tātad, kamēr turās -20 valkā galvas zeķi vai arī uzliec stethem-seju un nevalkā neko. var jau protams atrast kko orģinālu, bet tāpat life uh finds a way (protams ka no family guy un jurassic park) kā likt tev izskatīties pēc retarda.

karlsons bārdanais dirsa kas dzīvo uz jumta ārzemēs teica tā:

tavs blogs nav pārvērties par vagīnu?
jo tikai reizi mēnesī kkas notiek

touché, bārdainā dirsas kungs.

in my defence, es negribēju te parādīties ar jebko mazāku par pilnu zīmējumu, kuru es slinkuma un frustrācijas pēc veselu nedēļu vien viļāju miltos un neliku krāsni cepties, tāpēc es sastādīju listi ar lietām, kas man šobrīd īpaši besī, lai, kad būšu pabeidzis bildi par kardinālu kurš pārdozē dievu, varētu izvērst bībelisku proporciju ciklopiska monolīta cienīgu "tl;dr" tekstu pildītu ar pēc iespējas lielāku daudzumu naida, izmisīgiem centieniem atjautīgi lietot vārdu shitcunt un sabiedrības novērojumiem, kas varētu izsaukt pēc iespējas vētraināku responsu no auditorijas puses

tad nu lūk, manā listē sakrājušies topiki, kurus es atgriezeniskā secībā apskatīšu tuvākajās dienās

o populāra latviešu mūzika, tās bezzobainums un ģenerāls jebkura veida ģenitāliju trūkums
o tas kaķu šitheds, kas pamanījās uzmīzt man uz galda un sačurāt man laboratorijas darbu grāmatiņu
o ziemas cepures, it īpaši pseidopižiki, superpūkainas cepures, superpūkaini pseidopižiki
o ar sevi pārņemtas smukas meitenes

es esmu puslīdz drošs, ka es par visiem šiem topikiem esmu jau kādreiz rantojis, pat ja tā, pohuj, naida par daudz jau nebūs.
sākšu ar pēdējo punktu un virzīšos uz augšu (tāpēc ka es tā izdomāju godfuckingdamnit, lūk kāpēc)

džekiem noteikti patīk smukas meitenes, gaumes (un fetiši) tur varbūt atšķiras mazliet, bet principā nav ārkārtīgi grūti pateikt vai kāda konkrēta meitene ir smuka vai nav. dažām ir dabas dots handikaps būt tīri cērtamām, bet ģenerāli visas vairāk vai mazāk piestrādā, lai izskatītos labāk par savu dabisko stāvokli. vēlams gan izskatīties tikpat labi vai labāk par pārējām, kas atrodas tuvākajā sociālajā rādiusā. tas ir kā veikals, jo labāk prece izskatās no ārpuses, jo lielāka iespēja, ka pie tās aizķersies acs (beidziet kliegt ka tā nav, šis ir tuvinājums, deal with it). tas principā ir tikai loģiski un nav tā ka man pret to būtu kas iebilstams.

kkur pa vidu šim procesam konstanti atrodās meitenes/sievietes, kuras acīmredzot uzskata, ka viņas ir labākais kas ir noticis ar acīm, kam bijis lemts viņas ieraudzīt. šo "cilvēku" gaita, sejas izteiksme, pārlieku lielā daudzumā lietotās smaržas, drēbes, mati un smiņķis - absolūti viss ir kā radīts ar domu "ek, laiks nokaitināt normālus cilvēkus iedzenot viņiem nierē manu iedomības naglu". jā, tehniski tā meitene ir smuka, jā tehniski id hit that, bet praktiski vēlme nosist viņu ar lāpstu, iemest sausajā tualetē nekurienes vidū un atzīmēt kartē kā apdzīvotu vietu zem nosaukuma "shitcuntsville" ir daudz spēcīgāka.

šīs meitenes tik ļoti tic savai neizsakāmajai vērtībai, ka viņu pašapziņa zem spiediena šļācas ārā no viņu pōrām un sakrājās zem viņām vienā pārsmaržinātā pašapmierinātības peļķē, uz kuras tad šīm meitenēm vajadzētu paslīdet un brīdī, kad zods klapē pa bruģi, saprast, ka viņu vērtībā pazudīs brīdī, kad parādīsies pirmās krunkas, kad bagāti ērzeļi būs vairāk ieinteresēti tīties ap tādām meitenēm uz kuru vagīnām vēl ir protektors, kad plastiskais ķirurgs teiks "es atvainojos, kundze, jūsu krūtis noslīd ātrāk nekā es spēju tās pacelt".

Lūk kādai jābūt hierarhijai cilvēkā kuram ir pareizi sakārtotas viņa prioritātes! jā, tās ir smadzenes, jā tā ir sirds, jā tas ir penis, tiec tam pāri.

trīsvienība - smadzenes, sirds un pimpis. vai man kkas ir jāskaidro? fons ir sekundārs, labāk bija balts, bet kad biju ticis līdz lidojošajām čūskām un veločalim, negribējās dzēst ārā.

es te neesmu izpaudies pusotru mēnesi, jo (iemesli pēc stipruma dilstošā secībā): slinkums, motivācijas trūkums, iedvesmas trūkums, aizņemtība

man trūkst motivācijas kko darīt - gan puspakaļaini graužot zinību akmeni, gan mēģinot kko uzzīmēt vai uzrakstīt. mana motivācija vienmēr ir bijis naids vienā vai otrā formā, es varēju atvērt kādas kaitinošas meitenes blogu vai apskatīties jebkuru no šīm bildēm un tur ietvertais kretīniskais stulbums uzreiz mani pataisīja motivētu un niknu - es biju gatavs rakstīt te briesmas, rēķināt laboratorijas darbus vai čurāt tik karstu, ka ja es mēģinātu nodzēst ugunskuru ar savu urīnu tas degtu TŪKSTOŠREIZ STIPRĀK un pusotreiz ilgāk. šobrīd man tas viss vēl joprojām kaitina un besī, bet tas manī vairs neizsauc naidu un man vairs nesanāk tik viegli motivēt sevi. fakts, ka es vairs nevaru teikt, ka pilnīgi visas meitenes ir dumjas maukas *winkwinknudgenudge*, arī nenāk par labu manam naida deficītam.

noslēgšu šo gājienu pa vilšanās taku neattaisnoto cerību ielejā par kuru ir izvērties šis dirsiens ar to, kas tur mani pie dzīvības miegainos rītos un šo pašu dzīvību liedz manām bungādiņām:
dubsteps, dubsteps, dubsteps un vēl cits dubsteps

ok, tagad gan man ir zināma radošā krīze - es ilgi neesmu radījis atziņu, kuru es varētu te izpaust koherentā veidā, bet esmu (sort of) izpaudies citās jomās un vietās, tagad kad esmu šeit (īsā interneta pieplūduma mirklī) atgriezies es redzu, ka ugunskurā kāds ir sačurājis un tas ir izdzisis, zirgs ir norāvies un iebridis purvā, jumts pil un tek kā trīspadsmitgadīga meitene skatoties džeku basketbolu (pdum-ptss, klasika nemirst), bet akā iemests sprādzis suns. pietiks sūda pārdomu, jūs te visticamāk esat nākuši lasīt naidu.

cik reizes literatūrā un filmās tas ir aprakstīts un redzēts - džeks dzenās pakaļ meitenei, bet viņa viņu atraida, bet džekam ir jūtas, daudz un stipras, un viņam VAJAG un viņam ir MĪLA, tāpēc viņš neatlaižas un turpina lenkt to meiteni (meiču, čiksu, sievieti, annu kareņinu - whatever) un viņa KAISLE beigās izrādās tik spēcīga, ka meitene ašpadmsitajā piegājienā padodas un krīt viņa apskāvienos (vai uz mazā gaļas auglības totēma, atkarībā no stāsta). reizēm tam notiek tādā izkārtojumā, ka sievietei jāizvēlas starp līdzšinējām, apmierinošajām attiecībām un jaunajām, kuras sola jūtas un neskaidrību un aizrautīgus saviļņojumus un ko tik vēl ne. kā varbūt nojaušat, man šai sakarā ir bilstamas pāris lietas...

pirmkārt...
man besī, ka džeks nekad pēc atraidījuma neliekas mierā un urbj meitenes izturību, tā it kā viņa būtu sūda akmens, kurā iekšā būtu iesprostoti ogļrači (nenoturējos). ja jau tu prasi meitenes viedokli, gribi zināt vai viņa gadījumā negrib ar tevi krāmēties, tad kāpēc tu turpini prasīt arī pēc padsmitā atraidījuma? ja jau reiz tu viņai prasi, tad tas nozīmē, ka tu ļauj viņai izvēlēties, cieni viņas viedokli un uzskati ka viņa ir spējīga pati izlemt ko viņa grib un ko negrib, tāpēc pēc atraidījuma nesāc zāģēt - liec viņu mierā un izturies kā iepriekš, "dāma" ir izdarījusi izvēli. pat ja tev dziļi iekšā ir sajūta, ka viņa ir dumjš vistas šķiņķis, kura neko nesaprot un neredz, kas priekš viņas ir labāk, nezāģē viņu - paprasi vai viņa ir pārliecināta un ja ir, tad ej prom - liec tai šmarai saprast, ka viņa ir izdarījusi nepareizo izvēli, atraidot džeku kas, atkarībā no nākamajiem viņas pisējiem respektē viņas viedokli. tieši tikpat ļoti man besī meitenes, kas pēc 15 "nē" džekam 16. reizi saka "jā" - vai tiešām kkas pēkšņi jauns un nebijis jums nāk gaismā, kas to čali dara ņemamāku nekā pirmajā reizē? tikmēr kamēr būs meitenes kuras pēc desmit "nē" saka "jā", tikmēr arī būs džeki, kas "nē"" nesaprot. varbūt ka meitenēm liekās ka tas tā ritīgi nais, viņas iedomājās, ka viņas neatbildot ar "jā" vērpj intrigas un spēlē spēlītes, kļūst par krutām dāmām procesā, kuras, jo vairāk atsaka, jo vairāk tiek aplidotas un apčubinātas. fuck that shit - ja es piedāvāju kko meitenei, tad atbilde kuru es saņemu arī ir atbilde saskaņā ar kuru es tālāk rīkojos. ja jau es tev (meitenei) kko piedāvāju, tad tas nozīmē ka tu tiec uztverta kā laba/smuka/gudra - nevajag šo iespaidu sadirst cešoties ar mani spēlēties.

otrkārt...
sekot savai "sirdij" ir stulbi - pareizāk sakot darīt kko mīlestības vārdā ir lieliski, tikai mīlestību no iemīlēšanās reti kad var atšķirt, un iet mežā naktī ar lampu kas jebkurā brīdī var izdzist ir stulbi. kad cilvēks seko savai "sirdij", viņš vienkārši seko savām emocijām, tāpat cilvēkam var būt problēmas atšķirt to ko viņam saka "sirds" no tā ko viņam saka penis (vai vagīna, atkarībā no tā kas tev karājās vai nekarājās starp kājām). kad 45 gadus vecs vīrs pamet sievu un divus bērnus savas jaunākās sekretāres dēļ, viņš seko savai sūda "sirdij" - nevarētu teikt, ka fantastiski atbildīgs un slavējams solis (vecis ir vecis, un svaigs dupsītis vienmēr būs svaigs dupsītis, bet priekš tam cilvēkam ir saprāta dzelzs stīpas, lai saturētu emociju koka dēlīšus kopā, neļaujot mucai izjukt). bet izklaidējošos materiālos tikai kraujās kaudzē stāsti par cilvēkiem, kas atrod laimi "sekojot savai sirdij". dibenā to sirdi - tos stāstus mums stāsta tradīcijas pēc un tāpēc, ka mums patīk brīnumi - pastāsti man stāstu, par tiem pelēkajiem cilvēku miljoniem, kas visu pazaudējuši dzenoties pakaļ savai sūda sirdij un pamostas pie sasistas siles, pastāsti man stāstu, kurā džeks ir iemīlējies drauga sievā, bet neko nesaka un neko nedara, jo zin ka nedrīkst, jo zin ka nebūs, jo zin ka FUCKING PRĀTAM IR JĀKONTROLĒ SŪDA PENIS UN DIRSAS EMOCIJAS, un stāsts beidzās tieši tāds pats kā sākās, bet es zinu ka tas stāsts būs stulbs un garlaicīgs, lai arī ar cienījamu mesidžu. regīnas ezeras aka bija tāds stāsts - abiem patīk, abiem gribās, bet nedrīkst un viss (laikam tā arī beidzās, var gadīties ka es neizlasīju līdz galam) - tas bija stāsts ar reālistisku plakni, bet viņš bija depresīvs un man nepatika un man reizēm gribējās ievērt roku atvilktnē viņu lasot. viss.

nu, tas bija trīsstāvīgs kūtsmēslu kalns...

izzi, savāc savus sūdus kopā, man koaksiālajā kabelī internets ir retāk nekā brokastis etiopijā. manā sociālajā perimetrā runā, ka visiem, kuriem ir izzi šobrīd ne viss ir labi ar pieslēgumiem, es redzu jūsu sarkankombinzonainos tehniķus un mašīnas šiverējam pa rīgu, pats esmu saucis tādu vienu, bet bez jēgas, izzi uzziņu tālrunis jau sauc mani vārdā un apprasās kā iet ģimenei utt.

davai, saņemies, ja kkas tiešām ir slikti ar visu tavu tīkli, tad skaidri un gaiši tā arī pasaki "jā, ziniet, mums ir iemeties jenots kkur vienā apakšstacijā, atradīsim, izdzīsim ārā un būs labi", nevis blietē tik "mums rādās ka jums viss pienāk, visam vajadzētu būt labi, varbūt pārstartējiet modemu vai arī jūs izmantojat rūteri?"

tas ko es gribu teikt, nav iestājusies radošā krīze, es neesmu aizmirsis masas (visu pussimtu or smth), man vienk reti kad ir internets

kkad pasen es teicu, ka autobusā saodu, ka viena čiksa smaržoja pēc zaļās tējas (gan jau ka nevis viņa, bet kkāds viņas smiņķis vai smaržas, bet nepiepisīsimies vārdiem) un atradu to smaržu par labu esam. šodien - turpinājums, nākamā random smarža, kas liek bikšu čūskai sniegties debesīs (vai varbūt uz augšu un mazliet pa labi, atkarībā no tā cik specifiski mēs paliekam) - rupjmaize. nezinu kā un kāpēc, bet es esmu 80% pārliecināts, ka man blakus sēdošā čiksa (tīri ok, nekas ārkārtējs, bet neglīta noteikti nebija) šodien transportā smaržoja pēc rupjmaizes. ļoti forši. esmu dzirdējis mītu, ka esot bijis variants sen atpakaļ kopt matus ar drupinātu maizi, bet nav ne mazākās nojausmas vai pēc tam tā padarīšana pēc tās maizes arī smaržo, vai šodien kāds ar to nodarbojās un vai tas arī bija pie vainas šajā gadījumā.

zinātniskā fantastika protams, bet būtu triks, paņemt un apkopot patīkamas, bet nestandarta smakas - tipa rupjmaizi - un bliezt kā alternatīvu šitiem aromātiem, kuri visi kopā vienotā kakafonijā nesās tavā virzienā no smaržu stendiem un uzbrūk tavam degunam kā fkn bastīlijai. es iedomājos reklāmu, blakām visiem versace un lacoste, plakāts ar uzrakstu MAIZE, centrā čikse brūnā putekļmētelī un izplūduši, mēreni bārdaini džeki malās, kas atskatās uz to meiteni pār saviem pleciem ar tādām "DĒM, TĀ MEITENE SMARŽO PĒC RUPJMAIZES, ES GRIBU VEST VIŅU MĀJĀS UN IZTURĒTIES PRET VIŅU KĀ DŽENTLMENIS" sejas izteiksmēm. tad tur apakšā gan jau ka vēl būtu rindiņa "iedod vīrietim paēst - šajās smaržās ir rupjmaize n shit" līnijās, bet tās jau detaļas un ar to nodarbotos cilvēki, kas strādātu pie maniem cilvēkiem.

lūk kā jātaisa smaržu bizness - tie cilvēki, kas ar to nodarbojas jau gadiem un pelna ar to miljonus, protams, no tā neko nesaprot, es toties par smaržu biznesu zinu visu



bet smuks dupsis meitenei trumpē jebkuru smaržu, bija žēl šodien apdzīt meiču - vilkties pa lietu nopakaļ un priecāties varētu, kamēr trotuārs beigtos.

Šodien tika skaidrots sociālisms. pie plānveida ekonomikas tika minēts no pakaļas izrauts ilustratīvs piemērs ar sieviešu apģērbu, tipa "4 zeķubikses, 3 kleitas vienas vasaras, vienas ziemas kurpes gadā". Kad random šmarai tika pajautāts "nu, kā tev liekas, vai tas strādā?" viņas reakcija bija "TIKAI VIENAS KURPES?". nevajadzētu laikam būt pārsteidzoši, bet tomēr, kāda velna pēc daudziem cilvēkiem (un šoreiz es necenšos laist saniknotus āpšus meiteņu ģērbtuvē kā es parasti to daru, šis attiecās arī uz džekiem) tieši kurpes ir kkāda elka statusā? kurpes ir svarīgas n shit, tās sargā kājas kad tu brien kkur, ja tu piedevām viņās jūties ērti, tad tās ir labas kurpes, bet ja viņas kkā īpaši "komforto" tavas kājas, tad tu šīs kurpes iemīli un nemet ārā arī kad esi dabūjis citas - tik tālu mani spēj aiznest mana klibā loģika.

bet man nav skaidrs tieši kurā brīdī cilvēkiem radās ideja apkrauties ar 16 pāriem kurpju, no kurām 11 pāri ir vasaras un visticamāk tiek vilkti tikai piemērot, lai uzzinātu vai "tās iet kopā ar šitām biksēm", tad tāpat vilkt vienīgos rudens zābakus kuriem nav atlobījusies zole vai nolūzis papēdis, lai ietu ārā nopirkt vēl vasaras kurpes (ne tāpēc ka vajag- tāpēc ka tev tieši šitādas, kuras tu redzi veikalā, vēl nav un tāpēc, ka viņas ir "TJIK DJAUSMĪGJI CMUKIŅJASJ") un spriestu par citiem cilvēkiem atkarībā no tā, kādas viņiem ir kurpes.

man ir aizdomas, ka kamēr es nepielūgšu kurpju panteonu un neiegādāšos gana daudz kurpju, lai uzceltu nepārvaramu aizsargvalni, es vienmēr palikšu par nožēlojamu plebeju, it īpaši to cilvēku acīs, kas sludina kurpju jēzus labo vārdu, spodrina zābakus kā SS virsnieki un rauš sev vēl kurpes kā murkšķis, kas pizģī riekstus un močī tos aiz vaigiem.


un kamēr mēs runājam par kurpēm, un es centīšos nekliegt... kāpēc pie normāla neuzkrītoša apģērba, piemēram melna pusgarā mēteļa un melnām biksēm, meitenēm ir mode uzvilkt kkādus WTFWHATISTHISIDONTEVENcitrondzeltenus/gaiši sarkanus/elektriski rozā zābakus? tas ir kkāds augstā stila triks? modes kliedziens? kičš? rozīne? akcents? "mans apģērbs saka, ka esmu lietišķa meitene, bet kurpes kliedz, ka esmu jautrība un vispār sekss uz papēžiem!"? vai arī viņas vienkārši ir nopirkušas zābakus, kas iet tikai pie tām biksēm, kuras tajā brīdī griežās veļas mašīnā?

sveicināti godātie līdzgaitnieki

es sekojošajā smērējumā iespējams esmu vietām attēlojis idealizētu sevis modeli, bet tas jau nekas - ja laboratorijas darbā mērījumi atšķiras no idealizētā modeļa, tas nekas, ja vien tu māki to izskaidrot secinājumos. jebkurā gadījumā, es ar šī palīdzību cenšos tikt galā ar zināmu klusu dusmu un gruzdoša naida pārprodukciju savā nelielajā banānu republikā. man atcēlās viena lieta, aizmirsās otra, izgāzās trešā, un nokaitināja ceturtā, bet nav jau ne pirmā ne pēdējā reize kad tā notiek - sociālais protokols diktē, ka šādā situācijā man vai nu jameklē emocionāls mierinājums pie kaķiem un šokolādes (kas atkrīt, jo es neesmu sieviete ar nelielu lieko svaru, kuras dzīvē trūkst vīrieša) vai arī jāapkraujās ar darbiem/mācībām un pienākumiem. pie apkraušanās ar mācībām un pienākumiem es jau strādāju, bet tikmēr - mazliet "ms krāsa"

es saprotu, ka neesmu šīs reklāmas mērķa auditorija, bet es uzskatu, ka pēc izdevības cilvēkam jābūt izglītotam visās dzīves jomās, tāpēc - KAS IR TAS KAS VIŅĀM NOTIEK UZ GALVAS? lūdzu, paskaidrojiet, es tiešām gribu zināt. man likās, ka sievietei frizūrai jābūt tādai, lai visi džeki atskatās uz viņu, apsēžas kafejnīcās ar skatu uz viņu un stāv rindā tieši pie viņas, kad viņas draudzene un viņa abas strādā pie letes vai kkādā stendā (nē, tas laikam bija kādā reklāmā... lai gan reklāmās vienmēr ir tikai un vienīgi patiesība, tāpēc tam jau nav nozīmes). un vispār, šī nav pirmā reize, kad drogu skatlogs man garām slīdot izsauc paaugstinātu WTF signālvielu koncentrāciju smadzenēs, jo tur stāv plakāts ar sievietes galvu kurai ir MATI, DAUDZ MATU, SPĪDĪGI MATI, SAREŽĢĪTĀ VEIDĀ SALIKTI LIELS DAUDZUMS MATU.

man liekas jauki, ka pēc meitenes matiem var reizēm kko mēģināt izsecināt. no rīta čiksām svempjoties autobusā pēc matiem uzreiz var pateikt, kura visu nakti ir mācījusies vai aizgulējusies un laika trūkuma dēļ salikusi visu savu sūdu bumbiņā (copē? tā to sauc? cope? "šīs meitenes mati ir sakārtoti copē") vai astē, vēlajos rītos var spekulēt, ka skolas vecuma šmaras ir aizkavējušās un pirmās divas stundas kavē, jo nav gribējušas iziet no mājas ar netīriem "vakardienas" matiem. un vēl ir jau kkad pasen atpakaļ pieminētās "es braucu ar riteni" meitenes, kuru frizūras izskatās tā it kā svīnija toda čiksa (no filmas kur deps) būtu vaļājusies siena gubā mīlējoties ar stārķa fucking ligzdu un tad dzemdējusi kko, ko šīs velomeitenes būtu izvēlējušās nēsāt.

ok, tējas namiņ kanālmalā, viltīgs ir tas zebiekste, kuram ienāca prātā uztaisīt no tevis supervaroni un naktī tev piešķirt pavisam citu identitāti. man vienalga vai tevi uz to pamudināja vēlme pārvarēt bailes no alkohola pēc tam kad tev nogalināja vecākus, vai tevi sakoda radioaktīvs alkohols vai arī tu esi vienīgais izdzīvojušais katastrofā, kas iznīcināja visu alkoholu servējošo supertējasnamiņu planētu - svarīgi ir ka tu naktī paliec pilns ar pietiekami mazām meitenītēm, kas neizskatās pēc pilnīgām maukām, un servē man medībmeistaru par akceptablu samaksu.

ja cilvēki nesteigtos tukšot savus pūšļus kanālmalas krūmos būtu pavisam labi. un ja tur nebūtu kkāds ānusgalvu vēsturnieku pāris ar smieklīgām frizūrām, kas domā, ka bļaujot un lamājoties krieviski viņu idiotiskais domu gājiens būs nevienam neuztverams (jo neviens latvietis taču krieviski nerunā) un neviens nekad neatšifŗes to, ka viņi runā par to kuras meitenes ir "šļuhas", kuras var iet "nāā-hui" un kuram šo meiteņu paziņam "prosta ački srivāim i patom vsjo, vlop daģim"

dirsas - varēja pamēģināt, brilles būtu žēl, bet pediņi vismaz izskatījās tā ka pat varētu mēģināt vismaz vienu sasist

un tagad atvainojiet, bet man jāiet vīrišķoties vīrišķīgās alfa vīriešu lietās - pastrādāt smēdē, pacirst malku, pafotografēt sev bicepsus un padomāt kā es būtu totāli tos čaļus sasitis līdz izsistiem zobiem un atdauzītām nierēm

FUCK YES! caur cracked.com dabūju zināt, ka labie cilvēki amerikas aizsardzības ministrijas jukušo zinātnieku organizāzijā ar nosaukumu DARPA ir radījuši tehnoloģiju, kas ļauj ietriekt kukaiņiem galvā mikroshēnu un (tilzi) kontrolēt viņu kustības. un lai nebūtu jāpišās ar parastām baterijām, raidītājus un čipus kukaiņiem ar enerģiju apgādā radioaktīva elementa beta sabrukšana (priekš dauņiem: specifiska tipa atoms ir sarijies pārāk daudz asa indiešu ēdiena raustās vēdergraizēs un ik pa laikam skrien uz atomu tualeti caurejas ceļā izvadīt no sevis elektronus - tās mazās daļiņas kuru kustība rada strāvu)

sweet. gana daudz slimas zinātnes lai būtu vidējais pirksts hipijiem un ne tik daudz, lai nokļūtu psihenē, bet pats galvenais ka sūds strādā. tieši šādām tehnoloģijām ir vieta brīdī nokļūt  slepenā bāzē zem vulkāna uz privātas salas klusajā okeānā, kur glaudot kaķi var vajadzības gadījumā uz liela ekrāna izteikt savas prasības apvienotajām nācijām.

briesmīgā kvalitātē jūtūbā noskatījos "Waltz with Bashir", dokumentāla multfilma par izraēlas un libānas karu un palestīniešu bēgļu apslaktēšanu 1982. gadā. pirmā aina mēslā patīk (super krāsas)

pēc filmas palasīju par incidentu wikipēdijā. izraēlas karaspēka pārraudzībā kkāda libānas kristiešu (maronīti... whatever the fuck viņi ir) grupa apšāva cilvēkus divās palestīniešu bēgļu nometnēs - Sabra and Shatila. palasot izrādās ka līdzīgs akts bijis jau agrāk, tikai tad palestīnieši šāvuši tos maronītu kristiešus atriebībā par vēl senāku palestīniešu apslaktēšanu.

secinājumi:

pirmkārt, bŗūni cilvēki, tuvie austrumi, ieroči un reliģija nav savienojami ar piedošanu un veselo saprātu

otrkārt, naids nekad nedrīkst būt kolektīvs un kopīgs - tas nekad nedrīkst būt vienojošs elements lielai cilvēku grupai vai kopienai. kamēr naids ir individuāls, cilvēks tik vien kā purpina, diskriminē un sprediķo lamas pie kafijas tases un cigaretes, bet tālāk parasti nenonāk - naida aklumu kompensē cilvēka saprāta pretestība kaut kam tik trulam. bet kad naids kļūst kolektīvs un vienu indivīdu nomaina vesels bars, cilvēki kļūst stulbi kā aitas un sūdi trāpa ventilatorā.

veidojot analoģiju ar paralēlu slēgumu elektrotehnikā, naids ir strāva, saprāts ir pretestība, cilvēki ir patērētāji - kad daudzi cilvēki saslēdzās paralēli, viņu kolektīvais saprāts ir mazāks, nekā katram individuāli. ja normāli summējas viņu saprāta pretestība naidam, tad tagad summējas viņu "naida vadītspēja" un potenciāls briesmām ir daudz, daudz lielāks.

diez kāpēc man ir sajūta, ka pēdējie teikumi gandrīz nevienam neaizies...