Haļavas Dieva Virtuālais Templis - turpinot seklās tēmas

kkad pasen es teicu, ka autobusā saodu, ka viena čiksa smaržoja pēc zaļās tējas (gan jau ka nevis viņa, bet kkāds viņas smiņķis vai smaržas, bet nepiepisīsimies vārdiem) un atradu to smaržu par labu esam. šodien - turpinājums, nākamā random smarža, kas liek bikšu čūskai sniegties debesīs (vai varbūt uz augšu un mazliet pa labi, atkarībā no tā cik specifiski mēs paliekam) - rupjmaize. nezinu kā un kāpēc, bet es esmu 80% pārliecināts, ka man blakus sēdošā čiksa (tīri ok, nekas ārkārtējs, bet neglīta noteikti nebija) šodien transportā smaržoja pēc rupjmaizes. ļoti forši. esmu dzirdējis mītu, ka esot bijis variants sen atpakaļ kopt matus ar drupinātu maizi, bet nav ne mazākās nojausmas vai pēc tam tā padarīšana pēc tās maizes arī smaržo, vai šodien kāds ar to nodarbojās un vai tas arī bija pie vainas šajā gadījumā.

zinātniskā fantastika protams, bet būtu triks, paņemt un apkopot patīkamas, bet nestandarta smakas - tipa rupjmaizi - un bliezt kā alternatīvu šitiem aromātiem, kuri visi kopā vienotā kakafonijā nesās tavā virzienā no smaržu stendiem un uzbrūk tavam degunam kā fkn bastīlijai. es iedomājos reklāmu, blakām visiem versace un lacoste, plakāts ar uzrakstu MAIZE, centrā čikse brūnā putekļmētelī un izplūduši, mēreni bārdaini džeki malās, kas atskatās uz to meiteni pār saviem pleciem ar tādām "DĒM, TĀ MEITENE SMARŽO PĒC RUPJMAIZES, ES GRIBU VEST VIŅU MĀJĀS UN IZTURĒTIES PRET VIŅU KĀ DŽENTLMENIS" sejas izteiksmēm. tad tur apakšā gan jau ka vēl būtu rindiņa "iedod vīrietim paēst - šajās smaržās ir rupjmaize n shit" līnijās, bet tās jau detaļas un ar to nodarbotos cilvēki, kas strādātu pie maniem cilvēkiem.

lūk kā jātaisa smaržu bizness - tie cilvēki, kas ar to nodarbojas jau gadiem un pelna ar to miljonus, protams, no tā neko nesaprot, es toties par smaržu biznesu zinu visu



bet smuks dupsis meitenei trumpē jebkuru smaržu, bija žēl šodien apdzīt meiču - vilkties pa lietu nopakaļ un priecāties varētu, kamēr trotuārs beigtos.