Haļavas Dieva Virtuālais Templis - jo 140 zīmes ir priekš otrās klases diktātiem. un rītadiem. rītardiem arī.

ak, pēc 4 dienās nostaigātiem teju 100 kilometriem pa Vidzemes zaigojošajām ārēm jāsaka, ka latvju zemnieku saulē rūdītās muguras, lauku meiču pietvīkušās sejas, vakara vējā šūpojošās rudzu vārpas un siltumu starojošās, noslēpumaini smaržojošās baļķu grēdas aizgrābj manu pilsētnieka garu un pieskaras manas dvēseles dziļākajām stīgām, jo pēc tam kad esi redzējis staltu, šķietami mūžsenu, ozolu šalcošas pļavas vidū vairs neuzskati par apvainojumu apgalvojumu, ka katrs latvietis savā būtībā ir zemnieks...

EEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEEENG bullshit alert

3 no 4 cilvēkiem kas nāca dibināt kontaktus bija alkoholiķi un tas ir ja neskaita batshitinsane sievieti kurai prasīja ceļu (viņai pietrūka tikai kaķi ar ko mētāties, bet vispār arī tāpat spēcīgs kandidāts cīņā par vistrakākās vidzemnieces titulu), kurai bija "brīva tikai viena roka" jo otra zem džempera turēja apinīša torpēdu. latvāņu procents vietām ir augstāks nekā sliktas mūzikas procents krievu repā - bērniem jādod pa pilieniem viņu inde, lai taisa sev imunitāti un nākošai paaudzei ir dabiski pohuj par tiem freaky "rabarberiem". kopā brūkoši kolhozu something cehi un pusdauzīti lauktehnikas apkopes kompleksi, pamestas mājas ar puvušiem balstiem un izārdītām sienām, ja nebūtu "ŠEIT PAR EIROPAS FONDU NAUDU IEKLĀTS TEPIĶIS" plakātu, liktos ka vietām vispār dzīvo tikai sirmgalvji un dauņi.

bet izvazāties ar kājām pa ceļiem automašīnas kalibra attālumos ir pareizi, novājēju pat (dzirdat "ū, es esmu tik resna, ēdīšu tikai seleriju pumpurus" kroples? aizstaigājiet kkur, būs jums jūsu "mīnus 3 kilogrami un es izskatītos ideāli", tikai pa vidam gan jau ka pavizinās jūs ar traktoru (tikai nevis "ar" bet "uz" un nevis "traktoru" bet "vietējā džigita disko mieta".).

atgriezties rīgā un ieiet vecrīgā bija svētīgs pasākums, varēju pieblenzt pilnas acis vasarīgi ģērbtu meiteņu (tas halāts slash žakete, kas knapi nosedz čiksai krājkasīti ir gan disturbējošs gan seksīgs), saprast, ka jebkura āra kafejnīca uzskata par pienākumu izjaukt vasarīgo noskaņu ar ļoti skaļu un ļoti sliktu kaverus spēlējošu un dziedošu ansambli tiklīdz tu esi apsēdies un sācis runāties, un atklāt restorānu "dada" otrā pusē galerijai centrs (audēju iela? kalēju iela? visas pie vienas sienas slienamas) kur tev uztaisa tieši to un tieši tik asi cik tu gribi atkarībā no tā kādu mērci tu izvēlies un kādas piedevas tu sagāz savā bļodā - pēc ēšanas noskaloju sevis sakomponēto čili inferno ar šotu jēgerīša un atzīmēju ka civilizācija ir laba

tagad esot tik karsts kā ellē, es saku "tad jau man j;ajūtās kā mājas" hehe