nelietderīgi pavadīts laiks
« previous entry | next entry »
Maijs. 5., 2009 | 10:01 pm
"BŌM" pasaka masīva paskata revolveris (kuru kontrolēt ir tieši tas pats, kas turēt rokās atomelektrostaciju, kuras urāna stieņi tūlīt uzvārīsies un disintegrēs jebko, kas gadīsies ceļā), izšķaidot lupatās neizteiksmīgu, gāzmaskā tērptu purnu, virs kura gaisā peld uzraksts "xN00b-OwNeReRx".
Ir aizvadītas 4 brīvdienas, 3 no kurām prakstiski ekskluzīvi tikai šaujot un šaujot, un šaujot, un šaujot. Ne jau biedējošajā "es esmu ieroču entuziasts" veidā, bet gan "man nav dzīves tāpēc es spēlēju datorspēles" veidā. Paldies hokejam, jo tad tās būtu visas 4 dienas.
Šajās dienās, kuras es, nezināma velna pēc, notriecu nekam nederīgu prasmju iegūšanai, es ieguvu 2 mācības.
pirmkārt: ja īstajā brīdī izlec no konteinera aizsega, izšauj no revolvera un tad ātri skrien apkārt mēslu čupai, tad var pagūt apskriet pretiniekam apkārt un izsmērēt viņa nekam nederīgo pakausi pa drāšu žogu tā, ka nemetās.
otrkārt: datorspēles patiesu gandarījumu sniedz tikai tiem, kuriem liekas, ka īstajā dzīvē viņi neko nevar sasniegt un ka viņi nespēj izmantot savu potenciālu, kura viņiem, iespējams, nemaz nav. Tāpēc, kad šie cilvēki kko sasniedz kādā interneta spēlē (piemēram sakapājot mēslā pretinieka komandu ar 31 nogalinātu pretinieku, nomirstot tikai 13 reizes), viņu pašsajūtas līkne palecās kā uz steroīdiem turēta blusa atrodoties Marsa gravitācijā.
šodien atradu normālu listi ar hārdkōra grupām, tagad man ir svaiga, silta gaļa - aipods rīt RŪKS un ĶĒRKS pēc manas pavēles.
Ir aizvadītas 4 brīvdienas, 3 no kurām prakstiski ekskluzīvi tikai šaujot un šaujot, un šaujot, un šaujot. Ne jau biedējošajā "es esmu ieroču entuziasts" veidā, bet gan "man nav dzīves tāpēc es spēlēju datorspēles" veidā. Paldies hokejam, jo tad tās būtu visas 4 dienas.
Šajās dienās, kuras es, nezināma velna pēc, notriecu nekam nederīgu prasmju iegūšanai, es ieguvu 2 mācības.
pirmkārt: ja īstajā brīdī izlec no konteinera aizsega, izšauj no revolvera un tad ātri skrien apkārt mēslu čupai, tad var pagūt apskriet pretiniekam apkārt un izsmērēt viņa nekam nederīgo pakausi pa drāšu žogu tā, ka nemetās.
otrkārt: datorspēles patiesu gandarījumu sniedz tikai tiem, kuriem liekas, ka īstajā dzīvē viņi neko nevar sasniegt un ka viņi nespēj izmantot savu potenciālu, kura viņiem, iespējams, nemaz nav. Tāpēc, kad šie cilvēki kko sasniedz kādā interneta spēlē (piemēram sakapājot mēslā pretinieka komandu ar 31 nogalinātu pretinieku, nomirstot tikai 13 reizes), viņu pašsajūtas līkne palecās kā uz steroīdiem turēta blusa atrodoties Marsa gravitācijā.
šodien atradu normālu listi ar hārdkōra grupām, tagad man ir svaiga, silta gaļa - aipods rīt RŪKS un ĶĒRKS pēc manas pavēles.