Atvērt spiediena vārstu
« previous entry | next entry »
Jun. 21., 2013 | 12:56 pm
Daži vārdi ievadam - es esmu cilvēks kuram patīk vārīties (divās pārnestās nozīmēs), gan runāt, ja ir kas klausās, gan ārdīties par jautājumiem kas mani skar visai attāli, ja vispār. Par konkrēto tēmu esmu jau runājis ar dažu cilvēku, kura viedoklis manās acīs ir kaut mazliet vērtīgāks nekā spainis grants, bet acīmredzot ar to man nav bijis gana, sistēmā vēl pārāk daudz kas skalojas. Tā degošas plastmasas smaka, ko dažs jau saož, ir mans viedokļ-rants, kas neveikli, klūpot pats pāri savām skrandām, tuvojas. Es runāšu par nodrāzto tēmu, kurā katram ir viedoklis - dzīvnieku aizsardzības lietām. Kažokzvēru "nehumāno apstākļu video" un petīcija, nesenā "nē vivisekcijai" akcija laboratorijas zvēru aizsardzībai un tad vēl amatpersonu svaigi noraidītās medības ar loku. Vispirms par katru atsevišķi un tad mana problēma ar visu šo kakupiku kopumā.
Kažokzvēru audzē kā preci. Sabiedrībā, pašpasludinātu augsto plauktu publikā gan jau it īpaši, ir pieprasījums pēc no pūkaina lopa ādas izgatavota mēteļa un ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums - uzņēmīgi onkuļi un tantes audzē pūkainus lopus augsto plauktu ānusgalvām kurām gribas kažoku. Dzīvnieku aizstāvjiem nepatīk šis fakts, tāpēc viņi vēlas šo praksi aizliegt. Aizliegt audzēt pūkainus lopus vēlētos jau visur, bet mūsu jurisdikcijā ir aizliegt tikai šeit, tāpēc ar to arī sāk. Un "sirdi plosošā video" sakarā - vai nošņurcis un spalvu norīvējis pūkzvērs ir derīgs komerciālai realizēšanai t.i. vai kažokzvēra veselība, tātad kažokzvēra izskats, nav paša audzētāja interesēs lai gūtu lielāku peļņu? Pieņemsim, ka petīciju pieņem, visas pūk-lop-audzētāvas Latvijā slēdz, pūkainos lopus nogalina (ne kažoku dēļ, tāpēc ir ok), apčurā stūri, visu saslaca ar svētītu ūdeni un notīra rokas. Pieprasījums augstos plauktos pēc beigtu lopu klātiem kažokiem paliek tāds pats un tāpēc rodas piedāvājums tur, kur pūk-lop-audzētavas nav aizliegtas. Pūklopi tāpat tiek audzēti uz miršanu, tikai ārpus mūsu jurisdikcijas un spējām kaut kā šo praksi ietekmēt. Ja pieprasījums saglabājas, būs arī piedāvājums. Priekš tam ir plikas modeles uz afišām un asiņainas veģetārietes vides akcijās, bet izskatās, ka tie nav gana spēcīgi līdzekļi, lai ievērojami samazinātu pieprasījumu.
Es bērnībā bieži ciemojos pie čoma, kurš turēja žurciņas. No sākuma divas, pēc mēneša, dabisku apstākļu dēļ, jau 15. Viņas vienmēr bija negausīgi izsalkušas un, kas svarīgi, neiedomājami daudz kakāja. Ja es būtu zinātnieks, kuram būtu alternatīvas - veikt vienādi kvalitatīvus eksperimentus ar dzīvniekiem vai bez tiem, es noteikti atteiktos no dzīvniekiem. Ja es spētu izlaist to zinātniskā procesa soli, kurā ir iesaistīti dzīvnieku sūdi, es to noteikti darītu. Dzīvnieku draugiem testi uz dzīvniekiem loģiski nepatīk, viņi uzstāj uz to, lai tos aizliegtu visā Eiropā, jo esot lieliskas alternatīvas. Kādā veidā petri trauciņā izaudzēti audi vai datorsimulācija spēj pilnībā imitēt kāda eksperimenta, piemēram, psiholoģiskos vai imūnsistēmas efektus viņi nesaka. Ja vesela, dzīva organisma reakciju varētu kvalitatīvi uzzināt bez vesela dzīva organisma (kuram jādod ēst un kura sūdi jātīra) reakcijas novērošanas, es nešaubos, ka zinātnieki par to būtu tikpat lielā sajūsmā kā dūšbegi par jaunām, nejēdzīgas cenas un vēl nejēdzīgākas krāsas kurpēm.
Pēdējā atrauga šīs tēmas sakarā ir tikko kā noraidītās izmaiņas reglamentēt un atļaut medības ar loku briežu dārzos un savvaļā pa bebriem un citiem par-daudz-lai-saskaitītu dzīvniekiem. Medības nav plaša profila hobijs. Ir entuziasti, kas to dara daudz un dikti ar filozofiju un principiem, ir tie, kas nav medījuši un arī nekāro medīt, un visbeidzot ir tie, kam tā ir izklaide un akcija, tie ir medību pasaules nūjotāji, kas varbūt pat kaut ko ir nošāvuši un runā šķūņus, bet medī reti un līdz pirmajai grupai viņiem vēl tālu. Pirmkārt medības ar loku ir nesalīdzināmi grūtākas (jābūt klusākam, jātiek tuvāk, vajag vairāk spēka, ilgāk trenēt) nekā ar šaujamieroci, kas nozīmē, ka tikai pirmajai grupai piederošajiem ir cerības kaut ko sašaut un arī tad, ne visiem loks saskan ar viņu ideju par to kā var un kā vajag medīt. Piedevām galvenie piedāvātie "mērķi" - bieži briežu dārzos, principā tikai medībām arī tiek audzēti, kalpot par potenciālu mērķi medniekam ir vienīgais iemesls kāpēc viņus baro, sargā un čubina visu pārējo laiku, kamēr uz viņiem nešauj, bet cik saka dažs retais satiktais mednieks, "lielajam" medniekam dārza briedis mēdzot būt par "vieglu". Dzīvnieku aizstāvju pozīcijas teorētiskais pamatojums man nav īsti skaidrs - viņi iebilst pret loka medībām, galvenais arguments, kas sasaucas ar viņu domām citos jautājumos, ka loks biežāk aizšauj un retāk nogalina. Ņemot vērā, ka potenciālo loka mednieku skaits noteikti nav masīvs, atšķirībai nevajadzētu būt grandiozai un, es neesmu mednieks, bet aizšaut briedi un nedabūt viņu pēc tam rokā man šķiet varētu būt kā masturbēt un nebeigt - process it kā ir bijis, bet nav rezultāta - pro-loka-mednieks pats būs ieinteresēts tikt pie tā lopa. Un aizšaušana notiek arī ar šaujamieroci, meklēt aizbēgušo briežzvēru var nākties tāpat, ar suni vai kā savādāk un, atkal, neesmu eksperts, ar bultu kaklā spriņģot starp kokiem varētu būt grūtāk nekā ar lodi tajā pašā vietā. Bet, lai arī par šo te purpināju visvairāk, šim vismazākais svars, jautājums mani neskar nemaz un lēmums jau ticis pieņemts.
Noslēdzot šo milzīgi lieko teksta blāķi (kurš saprotamā kārtā visiem būs tl;dr), mana vēršgaļa (heh) ar dzīvnieku draugiem kopumā...
1. Viņu racionālo argumentu trūkums vai drīzāk emocionālo argumentu nospiedošs vairākums viņu argumentu starpā. Tas, ka vokāli savu atbalstu šajos jautājumos dzīvnieku draugiem pauž naivas meitenītes ar mazu noskrējienu arī nepalīdz. Papildus vēl tas ka viņi lieto ekstra lētu pieeju savām akcijām. Ārkārtīgi emocionālā pieeja mazina manu spēju uztvert viņus nopietni un garantē, ka viņu rindas papildina citas superemocionālas radības.
2. Mēreno dzīvnieku tiesību aktīvistu trūkums - ja dzīvnieku tiesības būtu reliģija, tad visas akcijas rīko un tajās piedalās galējie radikāļi. Praktiski nekādas pelēkas zonas, truli vienkāršs mērķis un viena pieeja un līdzeklis - AIZLIEGT, AIZLIEGT, AIZLIEGT. Tas nav kaut kas, kam būtu cilvēku jāietekmē atsevišķa lēmuma pieņemšanā, bet, piemēram, ja man vegāņu grupa cenšas iestāstīt, ka vajadzētu pārstāt tirgot un ēst liellopu gaļu ekoloģisku apsvērumu dēļ, es pat viņiem varētu daļēji piekrist - tikai gaļai audzēt liellopu ķip ir dārgi un izšķērdīgi, bet mani dara nemierīgu fakts, ka tie kas to man cenšas iestāstīt ir vegāņi, kuru "list of things to change" tas ir tikai pirmais punkts uz "vegan state". pārspīlējums, bet tas frysquints manī iekšā ir.
3. Ideja, ka visi, kas strādā industrijā, kurā nogalina dzīvniekus dara to tāpēc, ka viņiem sagādā baudu dzīvnieku ciešanas. Šis stipri iet kopā ar pirmo punktu, ja jau dzīvniekmīļi nedara pāri dzīvniekiem, jo jūt pret tiem žēlumu, tad vienīgie, kas spēj tiem nodarīt pāri, ir cilvēki, kam svešas ciešanas sagādā sāpes - nē, šīs ir kaku mizas, svešas ciešanas nevajag mīlēt, pietiek tās "paciest". Šo kļūdu pieļauj dažādi cilvēki arī citos jautājumos. Man nav jābūt stāvā sajūsmā par savas vietas došanu autobusā niknai, resnai, ūsainai, svešā valodā purpinošai omei autobusā, man tas ir tikai jātolerē. Tāpat es negūstu baudu no tā, ka manis dēļ ir noslaktēta un gabalos sacirsta cūka, bet man tik ļoti garšo bekons, ka es spēju sadzīvot ar domu, ka bekons manām brokastīm un karbonāde manām vakariņām ir iespējama tikai tāpēc, ka ir vardarbīgi nogalināta cūka.
4. Nekad nav bijusi skaidras dzīvnieku aizstāvju domas par kaitēkļu nīdēšanu. Ja viņiem māju ir apsēdušas peles, kas uz plauktiem un ievārījumu burciņām atstāj spiras, vai viņi neizliek slazdus? Ar ko komercplatības deratizācija ir pieņemamāka par laboratorijas žurku nogalināšanu? Kurā brīdī mežacūciņa ir "uķi-puķi-mīļš-ruksītis" un kurā brīdī ir pieņemami nošaut kuili jo tas ar baru kopā izēd kartupeļus? Ūdele kažokaudzētavā ir jāglābj, bet vai ūdele, kas izbēgusi no zvēraudzētavas un izēd putnu ligzdas arī ir jāglābj? Kas izšķir to vai var/nevar? Ja jau dzīvnieka dzīvība ir tik neaizskarama, kas novelk to parazīts/kaitēklis/uci-puci-saudzējams līniju? Apstākļi? Apstākļu novērotājs? Cietējs? Īpašnieks? Vai dzīvnieku aizstāvjiem tas pašiem ir skaidrs ko viņi mēģina iestāstīt sabiedrībai?
5. Pieņēmums, ka visi, kas nav aktīvi dzīvnieku tiesību aizstāvji ir vai nu iepriekšminētie sadisti vai arī "vienkārši nav aizdomājušies" par dzīvniekiem. Arī šīs ir buļļa kakas. Es to uztveru kā sava veida aizvainojumu. Pretēji viņu viedoklim, es esmu apdomājis un apsvēris cik daudz dzīvnieku "darba" un ciešanu ir ielikts produktos, kurus es patērēju, un nonācis pie secinājuma, ka tas ir to vērts un es varu ar to samierināties. Un tāpēc katrs ultra-emocionālais plakāts, kurā man rāda mazu ruksīti (nevis lielo vepri, kuru es visticamāk ēdu) un mazu kucēnu ar tekstu "TJU TJAČJU NJEĒSTJU RJEKSĪTĶJI?", mani nepavirza ne centimetru tuvāk vegānismam (kur palika veģetārisms, kāpēc visi pēkšņi ir fully blown vegāņi kuriem vistas mēnešreize liekas tikpat ļauna ka vistas miesa), toties mazliet vairāk liek man redzēt dzīvnieku draugus kā kaitinošus kretīnus, kas uzskata mani par nedomājošu truliķi ar 7gadnieka intelektu. paldies tiem kas nosēdēja šim līdz galam, jūs mani esat pārsteiguši
Kažokzvēru audzē kā preci. Sabiedrībā, pašpasludinātu augsto plauktu publikā gan jau it īpaši, ir pieprasījums pēc no pūkaina lopa ādas izgatavota mēteļa un ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums - uzņēmīgi onkuļi un tantes audzē pūkainus lopus augsto plauktu ānusgalvām kurām gribas kažoku. Dzīvnieku aizstāvjiem nepatīk šis fakts, tāpēc viņi vēlas šo praksi aizliegt. Aizliegt audzēt pūkainus lopus vēlētos jau visur, bet mūsu jurisdikcijā ir aizliegt tikai šeit, tāpēc ar to arī sāk. Un "sirdi plosošā video" sakarā - vai nošņurcis un spalvu norīvējis pūkzvērs ir derīgs komerciālai realizēšanai t.i. vai kažokzvēra veselība, tātad kažokzvēra izskats, nav paša audzētāja interesēs lai gūtu lielāku peļņu? Pieņemsim, ka petīciju pieņem, visas pūk-lop-audzētāvas Latvijā slēdz, pūkainos lopus nogalina (ne kažoku dēļ, tāpēc ir ok), apčurā stūri, visu saslaca ar svētītu ūdeni un notīra rokas. Pieprasījums augstos plauktos pēc beigtu lopu klātiem kažokiem paliek tāds pats un tāpēc rodas piedāvājums tur, kur pūk-lop-audzētavas nav aizliegtas. Pūklopi tāpat tiek audzēti uz miršanu, tikai ārpus mūsu jurisdikcijas un spējām kaut kā šo praksi ietekmēt. Ja pieprasījums saglabājas, būs arī piedāvājums. Priekš tam ir plikas modeles uz afišām un asiņainas veģetārietes vides akcijās, bet izskatās, ka tie nav gana spēcīgi līdzekļi, lai ievērojami samazinātu pieprasījumu.
Es bērnībā bieži ciemojos pie čoma, kurš turēja žurciņas. No sākuma divas, pēc mēneša, dabisku apstākļu dēļ, jau 15. Viņas vienmēr bija negausīgi izsalkušas un, kas svarīgi, neiedomājami daudz kakāja. Ja es būtu zinātnieks, kuram būtu alternatīvas - veikt vienādi kvalitatīvus eksperimentus ar dzīvniekiem vai bez tiem, es noteikti atteiktos no dzīvniekiem. Ja es spētu izlaist to zinātniskā procesa soli, kurā ir iesaistīti dzīvnieku sūdi, es to noteikti darītu. Dzīvnieku draugiem testi uz dzīvniekiem loģiski nepatīk, viņi uzstāj uz to, lai tos aizliegtu visā Eiropā, jo esot lieliskas alternatīvas. Kādā veidā petri trauciņā izaudzēti audi vai datorsimulācija spēj pilnībā imitēt kāda eksperimenta, piemēram, psiholoģiskos vai imūnsistēmas efektus viņi nesaka. Ja vesela, dzīva organisma reakciju varētu kvalitatīvi uzzināt bez vesela dzīva organisma (kuram jādod ēst un kura sūdi jātīra) reakcijas novērošanas, es nešaubos, ka zinātnieki par to būtu tikpat lielā sajūsmā kā dūšbegi par jaunām, nejēdzīgas cenas un vēl nejēdzīgākas krāsas kurpēm.
Pēdējā atrauga šīs tēmas sakarā ir tikko kā noraidītās izmaiņas reglamentēt un atļaut medības ar loku briežu dārzos un savvaļā pa bebriem un citiem par-daudz-lai-saskaitītu dzīvniekiem. Medības nav plaša profila hobijs. Ir entuziasti, kas to dara daudz un dikti ar filozofiju un principiem, ir tie, kas nav medījuši un arī nekāro medīt, un visbeidzot ir tie, kam tā ir izklaide un akcija, tie ir medību pasaules nūjotāji, kas varbūt pat kaut ko ir nošāvuši un runā šķūņus, bet medī reti un līdz pirmajai grupai viņiem vēl tālu. Pirmkārt medības ar loku ir nesalīdzināmi grūtākas (jābūt klusākam, jātiek tuvāk, vajag vairāk spēka, ilgāk trenēt) nekā ar šaujamieroci, kas nozīmē, ka tikai pirmajai grupai piederošajiem ir cerības kaut ko sašaut un arī tad, ne visiem loks saskan ar viņu ideju par to kā var un kā vajag medīt. Piedevām galvenie piedāvātie "mērķi" - bieži briežu dārzos, principā tikai medībām arī tiek audzēti, kalpot par potenciālu mērķi medniekam ir vienīgais iemesls kāpēc viņus baro, sargā un čubina visu pārējo laiku, kamēr uz viņiem nešauj, bet cik saka dažs retais satiktais mednieks, "lielajam" medniekam dārza briedis mēdzot būt par "vieglu". Dzīvnieku aizstāvju pozīcijas teorētiskais pamatojums man nav īsti skaidrs - viņi iebilst pret loka medībām, galvenais arguments, kas sasaucas ar viņu domām citos jautājumos, ka loks biežāk aizšauj un retāk nogalina. Ņemot vērā, ka potenciālo loka mednieku skaits noteikti nav masīvs, atšķirībai nevajadzētu būt grandiozai un, es neesmu mednieks, bet aizšaut briedi un nedabūt viņu pēc tam rokā man šķiet varētu būt kā masturbēt un nebeigt - process it kā ir bijis, bet nav rezultāta - pro-loka-mednieks pats būs ieinteresēts tikt pie tā lopa. Un aizšaušana notiek arī ar šaujamieroci, meklēt aizbēgušo briežzvēru var nākties tāpat, ar suni vai kā savādāk un, atkal, neesmu eksperts, ar bultu kaklā spriņģot starp kokiem varētu būt grūtāk nekā ar lodi tajā pašā vietā. Bet, lai arī par šo te purpināju visvairāk, šim vismazākais svars, jautājums mani neskar nemaz un lēmums jau ticis pieņemts.
Noslēdzot šo milzīgi lieko teksta blāķi (kurš saprotamā kārtā visiem būs tl;dr), mana vēršgaļa (heh) ar dzīvnieku draugiem kopumā...
1. Viņu racionālo argumentu trūkums vai drīzāk emocionālo argumentu nospiedošs vairākums viņu argumentu starpā. Tas, ka vokāli savu atbalstu šajos jautājumos dzīvnieku draugiem pauž naivas meitenītes ar mazu noskrējienu arī nepalīdz. Papildus vēl tas ka viņi lieto ekstra lētu pieeju savām akcijām. Ārkārtīgi emocionālā pieeja mazina manu spēju uztvert viņus nopietni un garantē, ka viņu rindas papildina citas superemocionālas radības.
2. Mēreno dzīvnieku tiesību aktīvistu trūkums - ja dzīvnieku tiesības būtu reliģija, tad visas akcijas rīko un tajās piedalās galējie radikāļi. Praktiski nekādas pelēkas zonas, truli vienkāršs mērķis un viena pieeja un līdzeklis - AIZLIEGT, AIZLIEGT, AIZLIEGT. Tas nav kaut kas, kam būtu cilvēku jāietekmē atsevišķa lēmuma pieņemšanā, bet, piemēram, ja man vegāņu grupa cenšas iestāstīt, ka vajadzētu pārstāt tirgot un ēst liellopu gaļu ekoloģisku apsvērumu dēļ, es pat viņiem varētu daļēji piekrist - tikai gaļai audzēt liellopu ķip ir dārgi un izšķērdīgi, bet mani dara nemierīgu fakts, ka tie kas to man cenšas iestāstīt ir vegāņi, kuru "list of things to change" tas ir tikai pirmais punkts uz "vegan state". pārspīlējums, bet tas frysquints manī iekšā ir.
3. Ideja, ka visi, kas strādā industrijā, kurā nogalina dzīvniekus dara to tāpēc, ka viņiem sagādā baudu dzīvnieku ciešanas. Šis stipri iet kopā ar pirmo punktu, ja jau dzīvniekmīļi nedara pāri dzīvniekiem, jo jūt pret tiem žēlumu, tad vienīgie, kas spēj tiem nodarīt pāri, ir cilvēki, kam svešas ciešanas sagādā sāpes - nē, šīs ir kaku mizas, svešas ciešanas nevajag mīlēt, pietiek tās "paciest". Šo kļūdu pieļauj dažādi cilvēki arī citos jautājumos. Man nav jābūt stāvā sajūsmā par savas vietas došanu autobusā niknai, resnai, ūsainai, svešā valodā purpinošai omei autobusā, man tas ir tikai jātolerē. Tāpat es negūstu baudu no tā, ka manis dēļ ir noslaktēta un gabalos sacirsta cūka, bet man tik ļoti garšo bekons, ka es spēju sadzīvot ar domu, ka bekons manām brokastīm un karbonāde manām vakariņām ir iespējama tikai tāpēc, ka ir vardarbīgi nogalināta cūka.
4. Nekad nav bijusi skaidras dzīvnieku aizstāvju domas par kaitēkļu nīdēšanu. Ja viņiem māju ir apsēdušas peles, kas uz plauktiem un ievārījumu burciņām atstāj spiras, vai viņi neizliek slazdus? Ar ko komercplatības deratizācija ir pieņemamāka par laboratorijas žurku nogalināšanu? Kurā brīdī mežacūciņa ir "uķi-puķi-mīļš-ruksītis" un kurā brīdī ir pieņemami nošaut kuili jo tas ar baru kopā izēd kartupeļus? Ūdele kažokaudzētavā ir jāglābj, bet vai ūdele, kas izbēgusi no zvēraudzētavas un izēd putnu ligzdas arī ir jāglābj? Kas izšķir to vai var/nevar? Ja jau dzīvnieka dzīvība ir tik neaizskarama, kas novelk to parazīts/kaitēklis/uci-puci-saudzējams līniju? Apstākļi? Apstākļu novērotājs? Cietējs? Īpašnieks? Vai dzīvnieku aizstāvjiem tas pašiem ir skaidrs ko viņi mēģina iestāstīt sabiedrībai?
5. Pieņēmums, ka visi, kas nav aktīvi dzīvnieku tiesību aizstāvji ir vai nu iepriekšminētie sadisti vai arī "vienkārši nav aizdomājušies" par dzīvniekiem. Arī šīs ir buļļa kakas. Es to uztveru kā sava veida aizvainojumu. Pretēji viņu viedoklim, es esmu apdomājis un apsvēris cik daudz dzīvnieku "darba" un ciešanu ir ielikts produktos, kurus es patērēju, un nonācis pie secinājuma, ka tas ir to vērts un es varu ar to samierināties. Un tāpēc katrs ultra-emocionālais plakāts, kurā man rāda mazu ruksīti (nevis lielo vepri, kuru es visticamāk ēdu) un mazu kucēnu ar tekstu "TJU TJAČJU NJEĒSTJU RJEKSĪTĶJI?", mani nepavirza ne centimetru tuvāk vegānismam (kur palika veģetārisms, kāpēc visi pēkšņi ir fully blown vegāņi kuriem vistas mēnešreize liekas tikpat ļauna ka vistas miesa), toties mazliet vairāk liek man redzēt dzīvnieku draugus kā kaitinošus kretīnus, kas uzskata mani par nedomājošu truliķi ar 7gadnieka intelektu. paldies tiem kas nosēdēja šim līdz galam, jūs mani esat pārsteiguši
(bez virsraksta)
from: nebukadnecars
date: Jun. 21., 2013 - 04:15 pm
paskatīt
dot pretī | Iepriekšējais