tā bilde ar zirnekļcilvēku pie rakstāmgalda

« previous entry | next entry »
Maijs. 8., 2013 | 08:38 pm

Kamēr es neko nedarīju Eksižns, Daunlinks, Penduluma bundzinieks un figviņzin vēl kādi dubstepa onkuļi ir sagāzuši visādus podus un rezultējošo skaņu palaiduši masās. Ja tas nav pašsaprotami, es novērtēju šāda tipa izķēzīšanos audio formā.

Kamēr es neko nedarīju, es paspēju saslimt, nest puņķus ārā spaiņiem, ķip izveseļoties un sajust grūtības atgriezties sabiedrībā, jo visi pēkšņi ģērbjas plāni un vienlaicīgi spītīgi uzstāj būt neglīti.

Mans čuguna miesas svētnīcas abonements ir beidzies un tuvākajā laikā šķiet atjaunots netiks, jo manās debesīs riņķo nosodījuma pilnām bumbām piekrauti bumbvedēji un trauksmes sirēnas no tāluma atnes man pārmetumus par truli iztērētu semestri un trūcīgu progresu vidēja termiņa mērķu sasniegšanā. Es esmu bijis slinks dirsa, kuram vārds "savlaicīgi" ir svešs, tādēļ tagad ir jākāpina temps un jādara akadēmiska rakstura lietas paātrinātā tempā potenciāli puspakaļainā kvalitātē. Nav adekvātu aizbildinājumu, nav īpaši vērtīga progresa citās frontēs (nu, ir tā visa presītes padarīšana ko es te sev cerīgi lipināju kopā, bet vēl jāskatās vai izdosies to mātīti uzturēt pie labas veselības un atrādīt smilšainos apstākļos kaiju balsu pavadījumā) un nav arī cerības raisošu/interesi saistošu personu pie horizonta tajā konkrētā jomā, kurā cilvēki top īpaši izsalkuši pavasarīgos apstākļos.

stulbais pidriķis, muti aizpist un atlikt diršanu. munīciju zenītlielgabaliem un gatavoties nakts reidiem.

paskatīt | spļaut uguni | Add to Memories


Comments {0}