atskaitos te
« previous entry | next entry »
Mar. 25., 2013 | 11:39 pm
kad esi atsācis upurēt sviedrus uz čuguna cilvēkgaļas altāra (šis bija slikti, es atvainojos, bet kaut kā "radoši" bija jānodēvē), vispirms parādās nepelnīta gandarījuma un pašapmierinātības uzplūdi, kurus pavada nevajadzīgi laba "EIROPĀ PIRKTĀKĀS MŪZIKAS TOP FORTĪ" saraksta pārzināšana (jo kas gan cits, ja ne eiropas sitienu radio tur varētu skanēt).
aptuveni pēc mēneša parādās (un tālāko nedēļu gaitā nostiprinās) hate-fuck/sasiešanas fantāzijas par treniņtērpos iestīvētām meitenītēm, kuras uz zāli, šķiet, nāk tikai staipīties, vicināties ar miniatūrām hantelītēm un, stampājot steperi, nešķīstos ceļos ar savu dupšu kustībām ielauzties tavā galvā un telepātiski kliegt uz tavu nožēlojamo patību aizvēsturisku dievu valodās, kurās dzīvo pasaulē sen jau vairs nerunā.
ap šo pašu laiku atnāk pirmais patīkamais pārsteigums par lietām, kuras pēkšņi vari izdarīt. uz tava morālā staburaga sākas cīņa starp saprātīgo prāta pusi un tavu iekšējo dūšbegu par presītes nobildēšanu ģērbtuves spogulī, kamēr neviens neredz un klucīši, svaigi spaidīti, pēc kaut kā vēl izskatās.
tajā pašā laikā ataust sapratne, ka nekas diži jau nav izdarīts, jo ķipa "uzaudzētais kilograms" ir diezgan vienkārši pazaudējams, ja tajā dienā nav izdzerts parastais daudzums ar ūdeni vai ir aiziets uz fucking poda.
ja būtu vedis adekvātus pierakstus un dokumentējis laikus un statusa izmaiņas varētu pretendēt uz pētījumu, heh.
aptuveni pēc mēneša parādās (un tālāko nedēļu gaitā nostiprinās) hate-fuck/sasiešanas fantāzijas par treniņtērpos iestīvētām meitenītēm, kuras uz zāli, šķiet, nāk tikai staipīties, vicināties ar miniatūrām hantelītēm un, stampājot steperi, nešķīstos ceļos ar savu dupšu kustībām ielauzties tavā galvā un telepātiski kliegt uz tavu nožēlojamo patību aizvēsturisku dievu valodās, kurās dzīvo pasaulē sen jau vairs nerunā.
ap šo pašu laiku atnāk pirmais patīkamais pārsteigums par lietām, kuras pēkšņi vari izdarīt. uz tava morālā staburaga sākas cīņa starp saprātīgo prāta pusi un tavu iekšējo dūšbegu par presītes nobildēšanu ģērbtuves spogulī, kamēr neviens neredz un klucīši, svaigi spaidīti, pēc kaut kā vēl izskatās.
tajā pašā laikā ataust sapratne, ka nekas diži jau nav izdarīts, jo ķipa "uzaudzētais kilograms" ir diezgan vienkārši pazaudējams, ja tajā dienā nav izdzerts parastais daudzums ar ūdeni vai ir aiziets uz fucking poda.
ja būtu vedis adekvātus pierakstus un dokumentējis laikus un statusa izmaiņas varētu pretendēt uz pētījumu, heh.