centies neelpot un ceri ka nedzirdēsi krakšķi
« previous entry | next entry »
Feb. 6., 2013 | 11:45 pm
bija sapnis kurā es uzdūros niknam tīģerim. es zaudēju. šī nav pirmā reize, kad sapnī ir bijusi pēkšņa konfrontācija ar jau satrakotu un lielākoties jau pilnā ātrumā skrienošu meža zvēru, bet parasti tas ir stampājošs alnis vai degunradzis, bet liels plēsīgs zvērs man šķiet ka vēl nebija parādījies. kretīns operēja pēc sapņu loģikas un nereālistiskā veidā norāva mani no koka kurā biju paspējis uzrāpties. man likās ka man tūlīt pārkodīs sprandu tāpēc es tēloju beigtu un centos neelpot. nav patīkami sapnī būt gļēvam.
pēdējā mēneša laikā es gandrīz nekad neatceros spilgtus nosapņotā scenārijus, kā agrāk pāris reizes pašam sev par prieku ir izdevies, bet ļoti bieži mostoties piefiksēju neskaidru tēlu, notikumu un darbību mudžekli. pārāk duļķains lai kaut ko saredzētu, bet ar gana daudz savstarpēji saistītiem gabaliņiem lai būtu skaidrs ka apakšā bijusi vienota plūsma
pēdējā mēneša laikā es gandrīz nekad neatceros spilgtus nosapņotā scenārijus, kā agrāk pāris reizes pašam sev par prieku ir izdevies, bet ļoti bieži mostoties piefiksēju neskaidru tēlu, notikumu un darbību mudžekli. pārāk duļķains lai kaut ko saredzētu, bet ar gana daudz savstarpēji saistītiem gabaliņiem lai būtu skaidrs ka apakšā bijusi vienota plūsma