kupona īpašnieks ir tiesīgs saņemt vienu brīvu "pisienu"
« previous entry | next entry »
Nov. 10., 2012 | 10:30 pm
varbūt es reiz jau gāzu šito no savas mutes, bet uz pohām ir laba strādāšana. ja neskaita, ka smirdi pēc ugunsnedroša līķa un izklausies tikpat aizsmacis kā kaut kas kas jau reiz bijis miris, tad viss lieliski. cilvēki neliekas tik stulbi kā parasti. šķiet ka novērojums ir pretējs tam, kā vajadzētu būt, bet laikam galvassāpju trūkums ir tas, kas ir noteicošais faktors. esot tādā dīvainā kāpņu laukumiņā starp vakardienas pāli un šodienas skaidrošanos visi cilvēki liekas vienkāršāki - viss ko es redzu ir purnus kam ir vienkārši mērķi, šie cilvēki dara savu pusi, es daru savējo un mēs samaināmies cenšoties viens otram netraucēt, kā divi lielas kartona kastes pretējos virzienos stiepjoši cilvēki tajā pašā jau pieminētajā kāpņu laukumā.
un izplešot tēmu plašāk... man ir ideja kā uzlabot cilvēku savstarpējo saskarsmi - es to saucu par "katrs cilvēks ir pelnījis vienu brīvu pisienu" principu. pamata ideja ir gana vienkārša - pēc noklusējuma katrs svešinieks vai līdzcilvēks ar ko tev nākas saskarties dienas gaitā ir pelnījis vienu dozu rūpju no tavas puses. viņam ir talons, kuru brīdī, kad viņš ar tevi veic kādas darīšanas, viņš iztērē. viss balstās uz pieņēmumu, ka lai gan mūsu starpā ir idioti, kuri noteikti ir pelnījuši, lai viņus sistu ar sūdainām rīkstēm un pātagotu degošām dzeloņdrātīm, uzreiz viņus identificēt nav iespējams. tāpēc katrs ir pelnījis un ir tiesīgs uz vienu brīvu pisienu - ja brīdī, kad tu esi viņam sniedzis pieklājīgu un saprātīgu daudzumu rūpju par viņa sūdiem, viņš atbild ar adekvātu daudzumu rūpju no savas puses, tad mēs esam identificējuši adekvātu cilvēku, kurš saprot kā darbojās šis rūpju un pieklājības barters, bet ja pēc tam, kad esi izrādījis pretimnākšanu, pretī saņem kaut ko, kas nenorāda uz centieniem uzturēt sekmīgu kontaktu, tad mēs esam identificējuši radījumu, kurš konkrētajā brīdī pieder sabiedrības kloākai un nav pelnījis ne rūpes ne pieklājību (tā kā sist šādus cilvēkus ar fekālijām sasmērētām rīkstēm vai pātagot viņus nav atļauts tad pareizais variants ir izvairīties no turpmāka kontakta un ignorēt stulbo bastardu). nav ideāli, jo sanāk ka daži dirsasgalvji saņem vienu pisienu, kuru viņi toč nav pelnījuši, bet tiek likvidēts masīvais daudzums sīko incidentu, kas nepamanāmi piš cilvēkiem dienas ritmu jo tiek pieņemts, ka visi ir kretīni un neviens neko ne no viena nav pelnījis.
samudžināts un nesakarīgs teksts sanāca. īsā versija: pat ja tev šķiet ka kāds ir totāls pimpis, pirms sākt pret viņu tā izturēties atļaujies būt pieklājīgs. ja izrādās ka viņš ir pimpis arī tad kad esi pieklājīgs - fire up the shit cannon
man šķiet ka pieklājības normas tiek mācītas nepareizi. patiesa pieklājība, patiesas rūpes un "laba sirds" urbānā tirgus eknomikas (or smth) vidē nav dzīvotspējīga. būt vienmēr pieklājīgam ir jāmāca, bet pamatojums, kāpēc tā vajag ir nepareizs. līdz riebumam nostulbināts piemērs - kad tev kāds uzkāpj uz kājas, tu gaidi "piedodiet" vai "es atvainojos" lai redzētu, ka netiec ignorēts - loģiski, ka tam kurš uzkāpa ir pilnīgi pofig par tavu kāju, kāju pirkstiem un apaviem. hell, tu varētu tikt likvidēts - viņš nedotu pusotra lidojoša sūda. tev svarīgs ir atzinums no uzkāpēja puses - viņš saka "piedodiet", bet tas ko tu dzirdi ir "es atzīstu, ka uzkāpu tev uz kājas. tā nebija pareizi. es atzīstu ka tu eksistē." tas ir labākais ko tu vari sagaidīt šādā situācijā, "take it or leave it". nav jau tā ka tāpēc mazāk nosmērēta kurpe tev vai mazāk sāp pirksti tagad, bet tava diena ir mazliet mazāk sapista.
un izplešot tēmu plašāk... man ir ideja kā uzlabot cilvēku savstarpējo saskarsmi - es to saucu par "katrs cilvēks ir pelnījis vienu brīvu pisienu" principu. pamata ideja ir gana vienkārša - pēc noklusējuma katrs svešinieks vai līdzcilvēks ar ko tev nākas saskarties dienas gaitā ir pelnījis vienu dozu rūpju no tavas puses. viņam ir talons, kuru brīdī, kad viņš ar tevi veic kādas darīšanas, viņš iztērē. viss balstās uz pieņēmumu, ka lai gan mūsu starpā ir idioti, kuri noteikti ir pelnījuši, lai viņus sistu ar sūdainām rīkstēm un pātagotu degošām dzeloņdrātīm, uzreiz viņus identificēt nav iespējams. tāpēc katrs ir pelnījis un ir tiesīgs uz vienu brīvu pisienu - ja brīdī, kad tu esi viņam sniedzis pieklājīgu un saprātīgu daudzumu rūpju par viņa sūdiem, viņš atbild ar adekvātu daudzumu rūpju no savas puses, tad mēs esam identificējuši adekvātu cilvēku, kurš saprot kā darbojās šis rūpju un pieklājības barters, bet ja pēc tam, kad esi izrādījis pretimnākšanu, pretī saņem kaut ko, kas nenorāda uz centieniem uzturēt sekmīgu kontaktu, tad mēs esam identificējuši radījumu, kurš konkrētajā brīdī pieder sabiedrības kloākai un nav pelnījis ne rūpes ne pieklājību (tā kā sist šādus cilvēkus ar fekālijām sasmērētām rīkstēm vai pātagot viņus nav atļauts tad pareizais variants ir izvairīties no turpmāka kontakta un ignorēt stulbo bastardu). nav ideāli, jo sanāk ka daži dirsasgalvji saņem vienu pisienu, kuru viņi toč nav pelnījuši, bet tiek likvidēts masīvais daudzums sīko incidentu, kas nepamanāmi piš cilvēkiem dienas ritmu jo tiek pieņemts, ka visi ir kretīni un neviens neko ne no viena nav pelnījis.
samudžināts un nesakarīgs teksts sanāca. īsā versija: pat ja tev šķiet ka kāds ir totāls pimpis, pirms sākt pret viņu tā izturēties atļaujies būt pieklājīgs. ja izrādās ka viņš ir pimpis arī tad kad esi pieklājīgs - fire up the shit cannon
man šķiet ka pieklājības normas tiek mācītas nepareizi. patiesa pieklājība, patiesas rūpes un "laba sirds" urbānā tirgus eknomikas (or smth) vidē nav dzīvotspējīga. būt vienmēr pieklājīgam ir jāmāca, bet pamatojums, kāpēc tā vajag ir nepareizs. līdz riebumam nostulbināts piemērs - kad tev kāds uzkāpj uz kājas, tu gaidi "piedodiet" vai "es atvainojos" lai redzētu, ka netiec ignorēts - loģiski, ka tam kurš uzkāpa ir pilnīgi pofig par tavu kāju, kāju pirkstiem un apaviem. hell, tu varētu tikt likvidēts - viņš nedotu pusotra lidojoša sūda. tev svarīgs ir atzinums no uzkāpēja puses - viņš saka "piedodiet", bet tas ko tu dzirdi ir "es atzīstu, ka uzkāpu tev uz kājas. tā nebija pareizi. es atzīstu ka tu eksistē." tas ir labākais ko tu vari sagaidīt šādā situācijā, "take it or leave it". nav jau tā ka tāpēc mazāk nosmērēta kurpe tev vai mazāk sāp pirksti tagad, bet tava diena ir mazliet mazāk sapista.