meitene, astroloģija un nepatika
« previous entry | next entry »
Nov. 3., 2012 | 10:22 pm
dabūju uz brītiņu parunāt šodien ar patīkama paskata nepazīstamu meiteni. ne tā, ka hot as hell, bet diezgan labi katrā ziņā - būtu ieinteresēts teorētiski. pēc brīža garāmejot dzirdēju viņu stāstām citam cilvēkam, ka viņas plānos ir vēlāk apmeklēt astrologu (diezgan skaidri dzirdēju. citēju: "es astrologam ticu"). notika īss kautiņš smadzenēs starp "viņa tic fucking astrologiem" un "pohuj kam viņa tic, paskaties uz viņu - ir fucking labi", kurā veselais saprāts ātri nokausēja savu pretinieku - naids pret bulšitu izrādījās stiprāks par interesi smukā sejā.
no vienas puses varbūt būtu bijis veikli iesaistīties vēl vienā sarunā, paskatīties vai lielas kļūmes loģiskajā procesā nav vēl kur un ja nav, tad eleganti apbraukt uz ceļa pirms mirkļa izskrējušo "esticuastrologiem" stirnumāti un turpināt ceļu, bet no otras puses varētu sperties klāt, iesākt neveiklu sarunu, "nejauši" uzdurties astroloģijas tēmai un sākt strīdu - kārtīgā tempā censties sabraukt iepriekšminēto stirnu māti ar visiem mazajiem buciņiem tā, ka bembiji ieķeras radiatora restēs un loga tīrāmajās slotiņās un pēc tam atpakaļgaitā pārbraukt tam lopam pāri, lai pieliktu pasākumam treknu punktu.
loģiski, ka es neizdarīju ne vienu, ne otru - pārāk akls savos aizspriedumos pirmajam un pārāk mīksts, lai darītu otro un tā vienkārši izietu uz konfliktu, kur konfrontācija ir stipri lieka. nu un plus vēl tas, ka gļēvs un nemāk koļīties, bet otrā galā pārāk smuka, lai būtu bez kavaliera (lasīt: atrunas, atrunas, racionalizēšana, atrunas).
varbūt lieki, bet tomēr skaidrojumam - mans sliktais viedoklis par astroloģiju:
ir nejēdzība uzticēties pseidozinātnei, kas nepiedāvājot nekādus sakarīgus mehānismus, stāsta cilvēkam, ka viņa liktenis ir ierakstīts tālos debesu ķermeņos - tas sniedz masīvu viltus svarīguma apziņu mazajam loham, kurš ir klausītāja vietā. mazai sūda organisko molekulu čupai tiek iedvests tas, ka viņa ir tik svarīga, ka absurda mēroga objektiem, kas kustas savās ierastajās sliedēs, atrodoties neaptveramos attālumos, "piš" mūsu čupas fucking liktenis. man cilvēki būtu gatavi iebilst, ka tehniski jau astroloģija saka, ka ir otrādāk - debesu ķermeņi redz ir tie varenie, turpretī cilvēki ir tie, kam nekas cits neatliek, kā tikai rīkoties saskaņā ar to, ko debesis fucking "liek" uz ko es atbildēšu, ka ne jau tas ir tas, ko grib dzirdēt pusmūža sieviete, kas lasa horoskopus avīzes pēdējā lapā. viņa grib dzirdēt to, ka "šodien nav laba diena darījumiem", tāpēc tajā dienā nepirkt putekļu sūcēju un tad justies dikti gudrai un ļauno sistēmu appisušai.
ja tur būtu rakstīts "zvaigznājiem ir pohuj par tevi, tu esi niecība un ja tu vēlies kādam kaut ko nozīmēt, tev tas būs jānopelna pašam, jo no dzimšanas tu nekas neesi un vienīgais dotais, ar ko tu vari rēķināties, ir tava eventualā fucking disintegrēšanās pa sūda pirmreizinātājiem. starp citu marss ir savā apogejā. arī marsam ir pohuj par tevi." tad pusmūža sieviete savu rīta kafiju dzertu lasot ko citu.
tieši tāpat kā mēs atklājām, ka zeme diemžēl nav visuma centrā, tāpat cilvēkam būtu sakarīgi samierināties ar to, ka vienīgais stāsts, kurā mēs esam centrālais varoņi, ir tas, kuru mēs paši taisām sev galvā. pasaulei ir vienalga, bet mums nav - ja tu vēlies, lai tu kļūtu par svarīgu tēlu vairāk kā vienā stāstā, tad nāksies pašam lemt un pašam darīt. un tas nebūs ierakstīts fucking zvaigznēs. ir lietas kuras mēs nezinām - tā vienmēr būs.
šķiet svētīgi būtu šo faktu pieņemt un, ja jau mūs tas tiešām tik ļoti biedē, tad varētu veltīt laiku, lai lietas noskaidrotu, vēl labāk darīt to pašam, nevis ticēt sūdam, ko mums apgalvo persona, kas sakās visu zinām pateicoties neskaidrām metodēm, kuras zinātniskā pieeja ir līdz maksimālajai robežai pierādījusi par nepatiesām.
īsā versija: astroloģija ir bulšits
no vienas puses varbūt būtu bijis veikli iesaistīties vēl vienā sarunā, paskatīties vai lielas kļūmes loģiskajā procesā nav vēl kur un ja nav, tad eleganti apbraukt uz ceļa pirms mirkļa izskrējušo "esticuastrologiem" stirnumāti un turpināt ceļu, bet no otras puses varētu sperties klāt, iesākt neveiklu sarunu, "nejauši" uzdurties astroloģijas tēmai un sākt strīdu - kārtīgā tempā censties sabraukt iepriekšminēto stirnu māti ar visiem mazajiem buciņiem tā, ka bembiji ieķeras radiatora restēs un loga tīrāmajās slotiņās un pēc tam atpakaļgaitā pārbraukt tam lopam pāri, lai pieliktu pasākumam treknu punktu.
loģiski, ka es neizdarīju ne vienu, ne otru - pārāk akls savos aizspriedumos pirmajam un pārāk mīksts, lai darītu otro un tā vienkārši izietu uz konfliktu, kur konfrontācija ir stipri lieka. nu un plus vēl tas, ka gļēvs un nemāk koļīties, bet otrā galā pārāk smuka, lai būtu bez kavaliera (lasīt: atrunas, atrunas, racionalizēšana, atrunas).
varbūt lieki, bet tomēr skaidrojumam - mans sliktais viedoklis par astroloģiju:
ir nejēdzība uzticēties pseidozinātnei, kas nepiedāvājot nekādus sakarīgus mehānismus, stāsta cilvēkam, ka viņa liktenis ir ierakstīts tālos debesu ķermeņos - tas sniedz masīvu viltus svarīguma apziņu mazajam loham, kurš ir klausītāja vietā. mazai sūda organisko molekulu čupai tiek iedvests tas, ka viņa ir tik svarīga, ka absurda mēroga objektiem, kas kustas savās ierastajās sliedēs, atrodoties neaptveramos attālumos, "piš" mūsu čupas fucking liktenis. man cilvēki būtu gatavi iebilst, ka tehniski jau astroloģija saka, ka ir otrādāk - debesu ķermeņi redz ir tie varenie, turpretī cilvēki ir tie, kam nekas cits neatliek, kā tikai rīkoties saskaņā ar to, ko debesis fucking "liek" uz ko es atbildēšu, ka ne jau tas ir tas, ko grib dzirdēt pusmūža sieviete, kas lasa horoskopus avīzes pēdējā lapā. viņa grib dzirdēt to, ka "šodien nav laba diena darījumiem", tāpēc tajā dienā nepirkt putekļu sūcēju un tad justies dikti gudrai un ļauno sistēmu appisušai.
ja tur būtu rakstīts "zvaigznājiem ir pohuj par tevi, tu esi niecība un ja tu vēlies kādam kaut ko nozīmēt, tev tas būs jānopelna pašam, jo no dzimšanas tu nekas neesi un vienīgais dotais, ar ko tu vari rēķināties, ir tava eventualā fucking disintegrēšanās pa sūda pirmreizinātājiem. starp citu marss ir savā apogejā. arī marsam ir pohuj par tevi." tad pusmūža sieviete savu rīta kafiju dzertu lasot ko citu.
tieši tāpat kā mēs atklājām, ka zeme diemžēl nav visuma centrā, tāpat cilvēkam būtu sakarīgi samierināties ar to, ka vienīgais stāsts, kurā mēs esam centrālais varoņi, ir tas, kuru mēs paši taisām sev galvā. pasaulei ir vienalga, bet mums nav - ja tu vēlies, lai tu kļūtu par svarīgu tēlu vairāk kā vienā stāstā, tad nāksies pašam lemt un pašam darīt. un tas nebūs ierakstīts fucking zvaigznēs. ir lietas kuras mēs nezinām - tā vienmēr būs.
šķiet svētīgi būtu šo faktu pieņemt un, ja jau mūs tas tiešām tik ļoti biedē, tad varētu veltīt laiku, lai lietas noskaidrotu, vēl labāk darīt to pašam, nevis ticēt sūdam, ko mums apgalvo persona, kas sakās visu zinām pateicoties neskaidrām metodēm, kuras zinātniskā pieeja ir līdz maksimālajai robežai pierādījusi par nepatiesām.
īsā versija: astroloģija ir bulšits
(bez virsraksta)
from: huuns
date: Nov. 4., 2012 - 06:27 am
paskatīt
dot pretī