Haļavas Dieva Virtuālais Templis - bija roadtrips uz kurzemi

ventspils un tad pēc tam liepāja. abās kādu laiku nebiju bijis.
fonteinpils biš pievīla. likās ka būs krutāk, bet bija mighty fine tāpat.
ventspilī labi sabaroja - kkāda barotuvē kuras nosaukums sākās ar "B" ar divām smukām, blondām viesmīlēm tika notiesāta vistas fileja sierā un ananāsos kopā ar tumšo užavas alu. iesaku visu.
liepāja noteikti patīk vairāk - tīrāka par rīgu, bet nav tas nejēdzīgais "VISS IR TĪRS, ESI PĀRSTEIGTS, ESI PĀRSTEIGTS TAGAD, TAGAD ES TEV SAKU" kas ir ventspilī, tāpēc papildus punkti.
sakarīgāka pārvietošanās - viss tas pilsētas pasākums ir izstiepts sardeles formā tāpēc, es tā saprotu, visur iet viens un tas pats pusotrs tramvajs, kurš cenšas kompensēt to, ka ir mazāks par to, kas rīgā ar milzīgu ragu uzparikti.
tas ka jūra tuvu man protams vienmēr smērē.
liepājā mājas labi izskatās, fasādes un to elementi, kurus es neesmu gana lasījis par tēmu lai spētu nosaukt.
patika čikses - nemanīju daudz atbaidoša paskata tusnes, toties dažas tās kuras izskatījās cērtamas bija ar ekstra apaļīgiem dupšiem. pozitīvi bija, ka neliels potamusu īpatsvars bija arī mazliet vecāku sieviešu vidū. sīkumi un ķip baigi uz mani neattiecas, bet šādas lietas vienmēr priecē.

ja man kādreiz vajadzētu notīties no rīgas un mani līdzekļi to atļautu es nosvīstu uz liepāju. es noīrētu mazu, pelējušu, bet gaišu istabu kkur tur centrā. es iztikai ar viltus identitāti mācītu kaut ko absurdu liepājas universitātē - priekšmets būtu tik nesvarīgs, ka neviens pat īsti nepārbaudītu ko es tur daru un studentiem patiktu, jo es darītu kaut ko interesantu un attāli, bet tomēr par tēmu. es līdz tam brīdim jau būtu sācis sirmot un uzstātu uz tvīda žaketes ar ādas ielāpiem uz elkoņiem valkāšanu, lai gan man visi teiktu, ka tas nav nepieciešams un tas nav tas, kas padara cilvēku par pasniedzēju. es labprāt ar kādu par sevi 5 gadus jaunāku vietējo meiču uzsāktu mīlas sakaru, kuram būtu izteikti neskaidra nākotne. es nedomāju ka tas būtu ilgs, jo es neredzu šo sakaru ilgstam ilgāk par pirmajiem ziemas sniegiem. viņa izlemtu vairāk ar mani nebakstīties, bet kā par spīti izskatītos dikti smuka rudens ģērbā svaigi kā piesnigušā parkā. neilgi pirms ziemassvētkiem manu viltus identitāti atmaskotu un atlaistu. es viens pats pie draņķīga eļļas radiatora savā bēniņtelpā jaungada naktī ēstu roltonu un dzertu kko kas nemaz nav šampānietis. pēc tam mani atrastu vieni vai otri paziņas no rīgas un teiktu ka laiks braukt mājās un līmēt kopā tos mēslus no kuriem es būtu aizbēdzis. es nezinu kas notiktu tālāk - man gan jau ka būtu nostaļģisks stienis biksē katru reizi atceroties to pelējušo bēniņtelpu un meiču ar kuru man bija nestabilais sakars, bet vēlreiz kko tādu paraut man neizdotos, jo nākamreiz mani noteikti atrastu daudz ātrāk. kkad nākotnē manā fake pasniedzēja vārdā kļūdas pēc nosauktu nelielu ielu liepājā, bet es to nemaz neuzzinātu.

noslēgumā nodošu jums listi ar terminiem, kurus trīs cilvēki sakomponēja kāpjot lejā no ventspils livojinas pils muzeja torņa.

telpa (iespējams bēniņos), kuras funkcija ir kalpot par vietu seksam:
-pisnīca/pistuve, drāznīca/drāztuve, pistūzis vai jājkambaris

iepriekšminētajai telpai līdzīga istaba vai postenis (piemēram krēsls), kuru ar apskaužamu regularitāti izmanto apmierinot seksuālās vajadzības vienītī:
-masturbatorijs