man card about to be revoked
« previous entry | next entry »
Aug. 11., 2012 | 03:08 am
welp, makten fagotīgs teksts lēnām šūpojas šīs lapas virzienā
iekšā galvā paralēli notiek divi pretēji procesi. es jūtu kā es palieku aukstāks (pašu pāreju es nejūtu, bet es jūtu vēlmi palikt aukstākam un brīžiem jūtu rezultātu, kad lietas, kas mani agrāk "saviļņoja" vairs to nedara) un vienlaicīgi palieku mīkstāks. tā kā "visi mani nievā" vārdos - pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojas.
nu īstenībā jau ne gluži cēla un ne gluži nezināma - zināms ko dakteris izrakstītu, atrast (vēl vienu) darbu, iekopt "bachelor padu" un svarīgākais no visa - atrast pretējā dzimuma siltuma avotu, kko pieklājīgu ko mīcīt, bužināt, darīt un pārmaiņas pēc nenodirst. bļe, man gribās darīt pārīšu lietas ar čiksi vasarā, (es apzinos, ka vīriešu apliecību biroja bruņotie ierēdņi tūlīt būs ceļā augšā pa manām trepēm un gāzīs ārā manas durvis) pludmales mēsli, riteņsūdi, atmosfērā sadegošas kosmoskakas naktī pļavā, saldējums, bļeģ, parkā vai kkādi cita šitāda tipa ekskrementi.
šeit grūti redzēt pilno sūda spektru kas nāk ārā - jo vairāk es dabūju izgāzt savu uzspiesto asprātību publiski ar cilvēkiem, kurus varētu nosaukt par draugiem (bet es neesmu pilnīgi drošs, viņi varētu būt aģenti, kas ir sūtīti mani izspiegot), jo mazāk es to daru šeit. iepriekš, kad esmu neveikli steberējis vienā vai otrā attiecību dārziņā, esmu bijis krietni "mierīgāks" - mazāk khe-khem "joku", mazāk vāji apvaldītas apdzeršanās, mazāk riebuma pret absolūti visu, kas atrodas otra pusē manām brillēm, bet vairāk gandarījuma par dzīvi kopumā. un lai gan agrāk man izdevās pašam sev veiksmīgi izracionalizēt un vienlaicīgi izromantizēt "neapturamā asprāša" tēlu, kurš tikai griežas ātrāk (un ja dažiem un dažām tas nav pa ceļam, tad dirsā tos lēnos kropļus, viņš tālāk brauks viens un iztiks arī bez viņiem), tad tagad tas vairs neizdodas tik veikli. nav vienkārši tik daudz prieka no tām lietām, no kurām likās, ka prieka būs gana.
hm, pēdējais teikums izklausās pēc narkotikām, bet nav.
iekšā galvā paralēli notiek divi pretēji procesi. es jūtu kā es palieku aukstāks (pašu pāreju es nejūtu, bet es jūtu vēlmi palikt aukstākam un brīžiem jūtu rezultātu, kad lietas, kas mani agrāk "saviļņoja" vairs to nedara) un vienlaicīgi palieku mīkstāks. tā kā "visi mani nievā" vārdos - pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojas.
nu īstenībā jau ne gluži cēla un ne gluži nezināma - zināms ko dakteris izrakstītu, atrast (vēl vienu) darbu, iekopt "bachelor padu" un svarīgākais no visa - atrast pretējā dzimuma siltuma avotu, kko pieklājīgu ko mīcīt, bužināt, darīt un pārmaiņas pēc nenodirst. bļe, man gribās darīt pārīšu lietas ar čiksi vasarā, (es apzinos, ka vīriešu apliecību biroja bruņotie ierēdņi tūlīt būs ceļā augšā pa manām trepēm un gāzīs ārā manas durvis) pludmales mēsli, riteņsūdi, atmosfērā sadegošas kosmoskakas naktī pļavā, saldējums, bļeģ, parkā vai kkādi cita šitāda tipa ekskrementi.
šeit grūti redzēt pilno sūda spektru kas nāk ārā - jo vairāk es dabūju izgāzt savu uzspiesto asprātību publiski ar cilvēkiem, kurus varētu nosaukt par draugiem (bet es neesmu pilnīgi drošs, viņi varētu būt aģenti, kas ir sūtīti mani izspiegot), jo mazāk es to daru šeit. iepriekš, kad esmu neveikli steberējis vienā vai otrā attiecību dārziņā, esmu bijis krietni "mierīgāks" - mazāk khe-khem "joku", mazāk vāji apvaldītas apdzeršanās, mazāk riebuma pret absolūti visu, kas atrodas otra pusē manām brillēm, bet vairāk gandarījuma par dzīvi kopumā. un lai gan agrāk man izdevās pašam sev veiksmīgi izracionalizēt un vienlaicīgi izromantizēt "neapturamā asprāša" tēlu, kurš tikai griežas ātrāk (un ja dažiem un dažām tas nav pa ceļam, tad dirsā tos lēnos kropļus, viņš tālāk brauks viens un iztiks arī bez viņiem), tad tagad tas vairs neizdodas tik veikli. nav vienkārši tik daudz prieka no tām lietām, no kurām likās, ka prieka būs gana.
hm, pēdējais teikums izklausās pēc narkotikām, bet nav.