porcija latviešu
« previous entry | next entry »
Jun. 29., 2012 | 08:52 pm
tallinas ielas sūdīgākā gala elvi rinda.
kasiere klārē jaunai sievietei "kā nav - jābūt, igristoje noteikti ir". sieviete izskrien no rindas meklēt savu šampanieti. aiz viņas rindā stāvošā sieviete pēc 50 ar vērtējošu skatienu nopēta čirkainās meičas garderobi un ķermeņa aprises - nosodījums par pārāk pieguļošo tērpu nevarētu būt skaidrāk izlasāms uz pusmūža sejas pat ja būtu uzrakstīts uz šosejas ceļmalas reklāmplakāta.
"bet protams, rullītis atkal beidzies" par nelaimi resnam opim, kurš vairāk izskatās pēc boilera, nevis cilvēka, kam pienākusi kārta maksāt, saka kasiere. "manā laikā čekus sita tā ka klab vien, tagad šitā, es nezinu..." pa vidu nevienmērīgi skūtai sirmai bārdai purpina onkulis. to, ka savos laikos viņš varēja atrast savu vīrišķo aparatūru arī bez spoguļa palīdzības, viņš nenopurpina - laikam nav īsti atbilstošs sarunas temats, bet tāpat, ja jau reiz runājam par lietām, kas vairs nav tās kas kādreiz.
"es gribu vinniju pūku" saka mazs, šļupstošs puišelis un rāda mammai un tētim bērnu žurnālu. mamma nopēta žurnālu, šķiet, ka ja ieklausītos varētu dzirdēt pie sevis murminot "vai tik nav kāds ierocis vai pliki pupi, kas varētu samaitāt manu mazo ar mullet'u apveltīto deguna urbinātāju". tā vietā atskan "paskaties, lats astoņdesmit, ārprāts", plastmasā iepakotais žurnāls ar visu komplektā nākošo sūdīgo rotaļļietu tiek nolikts atpakaļ stendā, tā vietā roka paslīd augstāk un paņem kādu sieviešu žurnālu. vīram tiek adresēts "paskaties špahtelēšana iesācējiem - vai tu esi iesācējs?" paņemtais ir "ievas mājoklis". vīrs, kurš tajā brīdī pārskaita grozā saliktās, uz atlaidi paņemtās līvu alus bundžas, nepaceļot acis nosprauslā "tās visas muļķības" un turpina justies ērti savā piesvīdušajā sievsitējmaikā.
un viss par ko es spēju padomāt ir "diez ko par mani šādā garā spriestu aiz manis stāvošs, redzot mani un manu gāzēto everestu un divus roltonus?"
kasiere klārē jaunai sievietei "kā nav - jābūt, igristoje noteikti ir". sieviete izskrien no rindas meklēt savu šampanieti. aiz viņas rindā stāvošā sieviete pēc 50 ar vērtējošu skatienu nopēta čirkainās meičas garderobi un ķermeņa aprises - nosodījums par pārāk pieguļošo tērpu nevarētu būt skaidrāk izlasāms uz pusmūža sejas pat ja būtu uzrakstīts uz šosejas ceļmalas reklāmplakāta.
"bet protams, rullītis atkal beidzies" par nelaimi resnam opim, kurš vairāk izskatās pēc boilera, nevis cilvēka, kam pienākusi kārta maksāt, saka kasiere. "manā laikā čekus sita tā ka klab vien, tagad šitā, es nezinu..." pa vidu nevienmērīgi skūtai sirmai bārdai purpina onkulis. to, ka savos laikos viņš varēja atrast savu vīrišķo aparatūru arī bez spoguļa palīdzības, viņš nenopurpina - laikam nav īsti atbilstošs sarunas temats, bet tāpat, ja jau reiz runājam par lietām, kas vairs nav tās kas kādreiz.
"es gribu vinniju pūku" saka mazs, šļupstošs puišelis un rāda mammai un tētim bērnu žurnālu. mamma nopēta žurnālu, šķiet, ka ja ieklausītos varētu dzirdēt pie sevis murminot "vai tik nav kāds ierocis vai pliki pupi, kas varētu samaitāt manu mazo ar mullet'u apveltīto deguna urbinātāju". tā vietā atskan "paskaties, lats astoņdesmit, ārprāts", plastmasā iepakotais žurnāls ar visu komplektā nākošo sūdīgo rotaļļietu tiek nolikts atpakaļ stendā, tā vietā roka paslīd augstāk un paņem kādu sieviešu žurnālu. vīram tiek adresēts "paskaties špahtelēšana iesācējiem - vai tu esi iesācējs?" paņemtais ir "ievas mājoklis". vīrs, kurš tajā brīdī pārskaita grozā saliktās, uz atlaidi paņemtās līvu alus bundžas, nepaceļot acis nosprauslā "tās visas muļķības" un turpina justies ērti savā piesvīdušajā sievsitējmaikā.
un viss par ko es spēju padomāt ir "diez ko par mani šādā garā spriestu aiz manis stāvošs, redzot mani un manu gāzēto everestu un divus roltonus?"