sociāla atbildība
« previous entry | next entry »
Mar. 31., 2012 | 04:37 am
tātād tā, mazgadīgās kuces un protektoru nodeldējušās maukas, ieklausamies - iedzēris priestieris saka lietas.
sociāla atbildība,slut.
man laikam jāatzīstas - es, redziet, neesmu ne tik dumjš, ne arī tik gudrs cik man patīk izlikties - laist luni un viegli maldināt cilvēkus ir tas kas smērē manu tostermaizi (o, speak of the devil - maukas uzcepās). jebkurā gadījumā, lai arī kāds sociāls lēmums tiktu pieņemts - vienalga vai tu plāno taisīt bj svešiniekam vai plāno precēties ar bērnības draugu - ir vērts padomāt. man nav gana liela platība galvaskausā, kur izklāt to karti tam, cik daudz dumju sūdu izpilda meitenes un puikas cerot, ka būs labumi otrā galā (liekti teikt, ka šo labumu piegāde klibo). es saprotu, ka etanols atbrīvo rievas un ka visi dēmoni tajā brīdī aicina darīt nejaucības, bet tas, kas no civēka tiek prasīts - mazliet elementāras pieklajības - vai tas tiešām ir tik daudz?
tas viss noreducējas līdz diezgan vienkāršam līmenim. meitēn, nelec virsū savas draudzenes svaigi kā izbijušajam puišelim (c'mon, ja viņš lec pēc tevis uzreiz pēc šķiršanās, tad viņš nav nekāds zelta vīrietis, lai arī kā tev kārotos, tu mitrā, lētā kuce) un sīkpird' - nebāz pirkstus meitenēs, kuru līdzšinējo kefīra lielgabalu īpašniekus tu pazīsti pēc sejas (palīdzēt jukt svešām attiecībām sava džon'-tomasa apetītes apmierināšanai ir dick move pēc jebkuriem standartiem).
tas ko es gribu teikt - pat ja ģenitālijas prasās izšauties, izlem, kurš tad kuru vaktē - varbūt tomēr ir vērts parādīt mugurkaulu, nečakarēt čomu, saglabāt vēsu prātu? man ir sajūta ka šitas ir pa tukšo un šis iet garām. man žēl ka es nemāku.
sociāla atbildība,slut.
man laikam jāatzīstas - es, redziet, neesmu ne tik dumjš, ne arī tik gudrs cik man patīk izlikties - laist luni un viegli maldināt cilvēkus ir tas kas smērē manu tostermaizi (o, speak of the devil - maukas uzcepās). jebkurā gadījumā, lai arī kāds sociāls lēmums tiktu pieņemts - vienalga vai tu plāno taisīt bj svešiniekam vai plāno precēties ar bērnības draugu - ir vērts padomāt. man nav gana liela platība galvaskausā, kur izklāt to karti tam, cik daudz dumju sūdu izpilda meitenes un puikas cerot, ka būs labumi otrā galā (liekti teikt, ka šo labumu piegāde klibo). es saprotu, ka etanols atbrīvo rievas un ka visi dēmoni tajā brīdī aicina darīt nejaucības, bet tas, kas no civēka tiek prasīts - mazliet elementāras pieklajības - vai tas tiešām ir tik daudz?
tas viss noreducējas līdz diezgan vienkāršam līmenim. meitēn, nelec virsū savas draudzenes svaigi kā izbijušajam puišelim (c'mon, ja viņš lec pēc tevis uzreiz pēc šķiršanās, tad viņš nav nekāds zelta vīrietis, lai arī kā tev kārotos, tu mitrā, lētā kuce) un sīkpird' - nebāz pirkstus meitenēs, kuru līdzšinējo kefīra lielgabalu īpašniekus tu pazīsti pēc sejas (palīdzēt jukt svešām attiecībām sava džon'-tomasa apetītes apmierināšanai ir dick move pēc jebkuriem standartiem).
tas ko es gribu teikt - pat ja ģenitālijas prasās izšauties, izlem, kurš tad kuru vaktē - varbūt tomēr ir vērts parādīt mugurkaulu, nečakarēt čomu, saglabāt vēsu prātu? man ir sajūta ka šitas ir pa tukšo un šis iet garām. man žēl ka es nemāku.
Piensaimnieks
from: onkulis vai tante
date: Apr. 3., 2012 - 01:42 am
paskatīt
Varbūt formula der, kā vadlīnija, bet ne kā vispārējs likums...
dot pretī | Iepriekšējais