nav traģēdija
« previous entry | next entry »
Mar. 22., 2012 | 09:25 pm
kāds toseris ir izņēmis no "manas" bibliotēkas to grāmatu vienīgajā eksemplārā, kuru man vajag un pagarinājis viņu uz mēnesi kad jau biju iestājies uz viņu rindā. ja vien šī persona neplāno nākotnē tikt galā ar kodolsintēzes izaicinājumiem, tad es paturu pilnas tiesības iekāpt liamā nīsonā uz šī indivīda pakauša. man tagad līdz 24. aprīlim jāgaida līdz varēšu tikt pie kkā kas acīmredzot skaitās kodolfizikas bībele. vismaz bibliotēkā nepārtraukti uzturas random čikses no kurām vismaz dažas noteikti griež manu turbīnu. vismaz ir uz ko delikāti pablenzt.
bet gana otrās pasaules problēmu - pavasara vēsmas man pienes pilnu seju ar smaržām. un es nedomāju poētiski - es domāju burtiski, kad es eju man vējš nes sejā to, pēc kā smaržo priekšā ejošā darba spraugas operatore. nezinu vai tāpēc, ka hroniskā deguna tecēšana sākusi mitēties (vārds) vai arī tāpēc, ka ne tikai pa virsu legingiem tiek vilktas īsākas lietiņas, bet viņas arī sākušas vairāk mantas sev špricēt* aiz auss ļipiņām. jebkurā gadījumā ir cool divos gadījumos no trim. tajos kuros nav nais es vai nu atpazīstu smaržas no kādas citas čikses (nevaru pamatot kāpēc tieši, bet nepatīk) vai arī vienk smaržo pēc pakaļas - ok, ne gluži pakaļas, bet lēti slash sūdīgi slash šķebinoši salaistījusies. nu vēl var gadīties ka vienk paej garām un tev iesit ar sviedriem un cigaretēm pa šnābeļcaurumiem - tehniski varbūt ka nav īsti novēršama lieta darba dienas beigās, bet tomēr - tas nenozīmē ka man tas jārespektē.
bet prieks bija izraut saulesbrilles no maka. jāturpina drāzt sevi tērauda un čuguna templī, es neceru ka palikšu tāpēc lielāks, bet citējot kādu personu "tas tā, lai vasarā neizskaties tik pretīgs"
* lai neizjauktu domu, joks par mantas špricēšanu aiz auss netika ievietots vietā kur tam pienāktos būt, bet izdevību laist garām negribās tāpēc lūk: ""pēdējās dienās biežāk redzu un saožu meitenes kam es labprāt uzšpricētu labi daudz mantas aiz auss ļipiņas" slikti? pohuj.
bet gana otrās pasaules problēmu - pavasara vēsmas man pienes pilnu seju ar smaržām. un es nedomāju poētiski - es domāju burtiski, kad es eju man vējš nes sejā to, pēc kā smaržo priekšā ejošā darba spraugas operatore. nezinu vai tāpēc, ka hroniskā deguna tecēšana sākusi mitēties (vārds) vai arī tāpēc, ka ne tikai pa virsu legingiem tiek vilktas īsākas lietiņas, bet viņas arī sākušas vairāk mantas sev špricēt* aiz auss ļipiņām. jebkurā gadījumā ir cool divos gadījumos no trim. tajos kuros nav nais es vai nu atpazīstu smaržas no kādas citas čikses (nevaru pamatot kāpēc tieši, bet nepatīk) vai arī vienk smaržo pēc pakaļas - ok, ne gluži pakaļas, bet lēti slash sūdīgi slash šķebinoši salaistījusies. nu vēl var gadīties ka vienk paej garām un tev iesit ar sviedriem un cigaretēm pa šnābeļcaurumiem - tehniski varbūt ka nav īsti novēršama lieta darba dienas beigās, bet tomēr - tas nenozīmē ka man tas jārespektē.
bet prieks bija izraut saulesbrilles no maka. jāturpina drāzt sevi tērauda un čuguna templī, es neceru ka palikšu tāpēc lielāks, bet citējot kādu personu "tas tā, lai vasarā neizskaties tik pretīgs"
* lai neizjauktu domu, joks par mantas špricēšanu aiz auss netika ievietots vietā kur tam pienāktos būt, bet izdevību laist garām negribās tāpēc lūk: ""pēdējās dienās biežāk redzu un saožu meitenes kam es labprāt uzšpricētu labi daudz mantas aiz auss ļipiņas" slikti? pohuj.