Haļavas Dieva Virtuālais Templis - labāk.

dabūju redzēt robežu starp nomodu un miegu, tumsā un klusumā gultā guļot dzirdēju skanam sen saplīsušo magnetafonu un istabā staigājam un ar mani runājam cilvēkus kuru tur noteikti nebija. pakustināju pēdu, neparastais mirklis beidzās. pamodos jau ar to ko laikam sauc par cīruļputeni.


lai gan vispārējā situācija šobrīd ar mani kā indivīdu ir pacilājoša, tāpat vispirms man ir divas dienas no vietas jāspļauj karsti kvēpi no savas krāsns uz visu un visiem pirms es jūtos savas tieksmes nodirst apmierinājis un savas baterijas salādējis, un gatavs būt labs pret kādu. ā, neviena pie labuma saņemšanas lodziņa nav? well shit, kvēpi un prātu aptumšojoši domu procesi no šejienes līdz apvārsnim it is then. nebūtu slikti šai sakarā kko darīt, bet tā kā es nekad nesaprotu vai čiksa uz mani blenž jo viņai patīk kā es nēsāju šalli un viņa sev galvā fotošopē mūsu bērnus vai arī tāpēc ka es atkal esmu sagriezies slash man puņķis karājās pie deguna, tad ar to ir kā ir. tas ka es neesmu pilns viltus pārliecības par sevi un nemāku proper koļīties arī nepalīdz.

es te nodarbojos ar bez piecām minūtēm ņerkstēšanu, man the fuck up little man-whore, tiec galā.