man iet ļoti labi.
pūdersniegs, bezgalīgs freeride, dēlis un draugi.
saules varēja būt vairāk - te jau ceturto dienu putina, toties no kalna var gāzt lejā jebkurā nogāzē vairākus km pilnīgā frīraidā, un, ja jākrīt, tad ietriecas pāris metrus biezā bezgala mīkstā, maigā kupenā. vienīgi izrakties tā pagrūtāk, bet nu jau arī to esmu iemācījusies operatīvi paveikt. uzmet kūleni, piekārto sniega brilles un gāz tālāk.

LAIME.

vienīgais, kas man besī - kalnu saulē uz sejas uzradušies tik nenormāli daudz vasarasraibumu kā laikam vēl nekad. un kas par daudz, tas par skādi.

off to GEEORGIA finally!!!
dēlis somā un sirdī augošs satraukums. :))

likās, ka redzu zvaigzni krītam zemu paralēli apvārsnim, tad atcerējos, ka zvaigznes nemēdz būt zaļas. vienmēr, kad redzu kādu nomaldījušos raķeti, ienāk prātā, ka tas ir kāds palīgā sauciens, pēdējā signālraķete, pēdējā cerība. tāpēc man raķetes nepatīk. arī salūti nē, jo zvaigznes ir daudz skaistākas un tie krāsainie sprādzieni tikai visu izbojā. (ejam pusnaktī zvaigznes skatīties?)

es sen neesmu atgādinājusi, ka man ir paši mīļākie brāļi pasaulē.


kad pēdējoreiz tev kāds uz ielas naudu ir prasījis latviski?

Šeit apgrozās raiba publika, arī drūmi vīri, kuri par Latgalītes likteni nevēlas izteikties. Viens iesaucas: "Nekādā gadījumā, es tikko no cietuma!" :D

viens neliels labums no tās SOPA un ACTA ņemšanās tomēr ir.
vismaz uz īsu brīdi mazliet pieklusa riešanās starp "okupantiem" un "nacikiem".

darbaholisms smagā formā

15 minūtes pirms vilciena
( ... tālāk ... )
sniegs ir skaists

"kad gan vēl būs tāda iespēja ar āmuru dauzīt lustras?" nodomāja zane, pakāpās uz galda un palīdzēja Inesei atbrīvoties no nesmukiem lampas kupoliem.

man, lūdzu, labu garastāvokli, mieru un darītprieku šodien.

i love you
i love you not
i love you
i love you not
i love you
i love you not
i love you
i love you not

drusciņ apnicis. tiklīdz izlemju, ka pietiek - jānocērt kā ar cirvi, Tu pavisam nejauši ņem un atkal uzpeldi. kad tas vienreiz beigsies.
vispār jau es esmu pie tā pieradusi, kā pie mēnešreizēm - nevar tur neko padarīt, bet labprāt tomēr iztiktu bez tā visa.