29 January 2012 @ 10:30 pm
random  
likās, ka redzu zvaigzni krītam zemu paralēli apvārsnim, tad atcerējos, ka zvaigznes nemēdz būt zaļas. vienmēr, kad redzu kādu nomaldījušos raķeti, ienāk prātā, ka tas ir kāds palīgā sauciens, pēdējā signālraķete, pēdējā cerība. tāpēc man raķetes nepatīk. arī salūti nē, jo zvaigznes ir daudz skaistākas un tie krāsainie sprādzieni tikai visu izbojā. (ejam pusnaktī zvaigznes skatīties?)

es sen neesmu atgādinājusi, ka man ir paši mīļākie brāļi pasaulē.


kad pēdējoreiz tev kāds uz ielas naudu ir prasījis latviski?
 
 
( Post a new comment )
almighty_j[info]almighty_j on January 30th, 2012 - 12:46 am
Man prasīja!! Apmēram pirms mēneša, bet manā galā. Erebušs čalis no Skrīveriem.
(Reply) (Thread) (Link)
zane[info]lidot on January 30th, 2012 - 01:02 am
nu, gadās jau, bet manā pieredzē vismaz ap 75% gadījumu tā ir topošā otrā valsts valoda, tie apbižotie mūsu valstī.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
almighty_j[info]almighty_j on January 30th, 2012 - 01:31 am
Jā, bet neaizmirsti, ka tas tomēr ir lokāls fenomens un raksturīgs tikai pilsētām, kur ir augsts apbižoto iedzīvotāju īpatsvars pret pārējiem.. ;)
Un vēl tas laikam ir kaut kas mentalitātē vai iepludinātajā genofondā, jo pirmo reizi mūžā redzot latviešu urļiku, es noķiķināju. Viņš necentās atņemt telefonu, bet demonstrēt savējo! :D xD
(Reply) (Parent) (Link)