Vispār es pati sevi uzskatu par diezgan mierīgu cilvēku. Nepatīk un nemēdzu lamāties, kliegt, histēriķot, publiski raudāt, un tā. Dažreiz par tēmu padiskutēt, pastrīdēties gan patīk, bet ne vairāk.
Bet mani VAR izvest no pacietības, un pēdējā pusgada laikā vienīgie, kam tas ir izdevies (turklāt regulāri) ir mana interneta provaidera darbinieki. Pēdējos mēnešus ik pa laikam uz kādu dienu vai divām mums pazūd internets, "tehniskās kļūmes" tiek novērstas vidēji pēc trešā ceturtā zvana. Šodien ir ceturtā diena, kopš mums nav interneta un visu laiku tiek sprausti batoni, ka "darbs notiek". Toties ar humora izjūtu džekiem viss kārtībā - šorīt piesūtīja ikmēneša rēķinu par janvāri. Tas nu gan bija biš pār strīpu pāršauts - es biju gatava viņus morāli iznīcināt.
Pirmkārt, vakar viņi paziņoja, ka es nevaru nekavējoties atteikties no viņu pakalpojumiem - līgumā paredzēts, ka to var lauzt tikai 30 dienas pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas. Kāpēc man būtu jāievēro šis līguma nosacījums, ja viņi savas saistības nepilda un pakalpojums, par kuru es viņiem vienmēr maksāju laicīgi, katru mēnesi vairākas dienas netiek nodrošināts?! Ja ne tas, man jau šodien pie durvīm būtu klauvējis citas firmas staffs, kas pieslēgtu normālu internetu.
Otrkārt, viņu pekstiņi man (mums) rada reālas neērtības un zaudējumus - ir faking sesijas laiks! Meičām jāmaksā par sabiedrisko, jābrauc uz mājām, pie draugiem vai uz skolu, lai varētu tikt klāt mācību materiāliem un/vai nosūtīt meilus ar darbiem. Citādāk iedzīvotos parādos, par kuriem būtu jāmaksā. Piesūtīt viņiem arī savu mobilā telefona rēķinu par tām simts sarunām, kad es viņiem kārtējo reizi zvanu un ārkārtīgi savaldīgi un pieklājīgi apvaicājos, kad viņiem labpatiksies salabot savas hohmas?!
Šorīt nolēmu pagaidīt līdz pusdienlaikam (ja nu tomēr...) un riktīgi nikna zvanīju atkal. Vēl drusciņ, un es būtu gatava kliegt klausulē rupjības, bet mans karagājiens izbeidzās nesācies - viņi nāca klajā ar atrunu, ka no jumta esot nozagta tehnika un visi optiskie kabeļi. Ņemot vērā, ka viņiem vajadzēja četras (!!) dienas, lai to noskaidrotu, un mums ir pats parastākais, nevis optiskais internets, neizklausās ticami. Stulbākais, ka - patiess vai nē - tas tomēr ir objektīvs iemesls un visu savu tvaiku man nācās paturēt pie sevis. Es viņus pat izlamāt nevaru!! Konkrēts BOILING POINT!!!!
Bezpalīdzīgā niknumā nometu klausuli, izprintēju iesniegumu un nekavējoties aizspēros uz viņu kantori. "Tomēr nesagaidījāt..." nopūtās admins. Atvadoties viņš pateica: "Bija patīkami sadarboties," bet tam es nenoticēju tieši tāpat kā viņu miljons atrunām.
Mēģināšu līdz 1. februārim nevienu Dnet darbinieku nenogalināt.