sestdien AHHAA zinātnes centrā izmēģināju kūleņu iekārtu, kādu treniņos izmanto kosmonauti. apaļā kabīnītē ir vieta diviem cilvēkiem un katram priekšā uz drošības stiprinājumiem ir trīs pogas - uz priekšu, atpakaļ, un "stop". kamēr viena no zaļajām pogām ir nospiesta, tikmēr abi kūleņo kā centrifūgā uz priekšu vai atpakaļ. kad bijām apmetuši kādus četrus kūleņus, es nejauši palaidu pogu vaļā un mēs apstājāmies ar kājām gaisā. tā bija viena no foršākajām sajūtām tajā dienā. nospiedu otru pogu, uzmetām dažus kūleņus pretējā virzienā un tad jau centrifūgas brauciena laiks bija beidzies.

vēl man ļoti patika laipiņa, kura bija ierīkota rotējošā caurulē. tu stāvi uz pilnīgi nekustīgas virsmas un nespēj nostāvēt - jāturas pie margām, lai nenogāztos. tas tāpēc, ka smadzenes ir pieradušas, ka vai nu mēs paši kustamies vidē, vai arī kustas vide un mēs tai kustamies līdzi. situācijas, kad vide kustas, bet mēs nē, nav dabiskas, tāpēc smadzenes apjūk un reibst.

un, protams, ka es nobraucu pa to virvi pie griestiem ar velosipēdu, kam apakšā piekarināts sazin cik smags enkurs tā, ka izmainītā līdzsvara punkta dēļ ar to pat sasvērties ir samērā nereāli. (šitāda bilde ir visiem, kas pabijuši Tartu)

kāpēc es aprakstīju tieši šos trīs aparātus no desmitiem visādu citu interesantu spēku, parādību un mijiedarbības informācijas un zināšanu avotiem?

jo tie metaforiski raksturo manu pašreizējo stāvokli. es sēžu kaut kādā kosmonautikas aparātā, bez lielas sajēgas spaidu pogas, kas maļ centrifūgu turp un atpakaļ, un pašai liekas, ka brīžiem jautri, brīžiem nāk vēmiens, bet sliktākais ir tas, ka es tur nesēžu viena. un tad, kad es apstājos, liekas, ka es vai nu stāvu ar galvu gaisā, vai arī es stāvu uz nekustīgas laipas telpā, kurā pilnīgi viss cits kustas pavisam citādi, un tas, kur es atrodos, ir pilnīgi ačgārns, un tur nekas nav tik stabils kā izskatās.
un tomēr - kaut kādā apbrīnojamā veidā zem tās virves, pa kuru es staigāju, ir kaut kāds smaguma centrs, kas mani tur un neļauj krist lejā.
bet varbūt vajadzētu. iekrist un padomāt, izjaukt visu pa detaļām un salikt kopā kaut kā pareizāk, vai vismaz kompasu iebūvēt, lai saprastu, kas kur atrodas.