atcerējos vienu grāmatu, kuru lasīju 7. vai 8. klasē. Jānis Širmanis - Tincis. Tur kaķis Tincis aizgāja pasaulē laimi meklēt. Nu, tā pavisam nejauši. Viņš bija mazs un neaizsargāts. Viss sākās ar to, ka viņš nejauši iekāpa vilcienā un aizbrauca no Jelgavas uz Rīgu. Nu, kā kaķēns, kurš atteicās no jūras skolas. Un pēc gada atgriezās - pieredzējis un laimīgs.

Es nemaz nezinu, vai Miķelis atradīsies, bet ja kaut ko ļoti vēlies, mēs sadosimies rokās, lai tev palīdzētu. Pie tam dzīvē nekas nepaliek nepamanīts. Dievs visu zin. Nav jau mazais bērns. Varbūt Miķelis arī devies meklēt laimi? Tikai nepaspēja tev atstāt zīmīti, nu, atvadu vēstuli.

Manam vectēvam bija ļoti skaists siāmas kaķis, kuram neviens nekad nevarēja pat pieskarties. Tas pats atlīda pie kāda, lai viņu apmīļo (parasti pie mana tēva nevis manis). Kad vectēvs nomira, kaķis pazuda. Un neviens viņu vairs nav redzējis.

Vēl es domāju, ka varbūt Miķelis aizbēga, jo jūs ar Jāni pašķīrāties. Bet es to nemaz nezinu.

Miķelis droši vien nav tik stulbs, cik suņi. Lai arī kur viņš būtu un ko darītu, esmu pārliecināta, ka viņam ir labi. Ja nav - viņš atgriezīsies.

Ar labu nakti!