Darbs dara darītāju

Visu (nu, gandrīz) uzposu un sakārtoju. Uznāca "radošā" iedvesma un ķeros klāt dekoratīvajiem elementiem. Kad izvācu tos sūdiņus, kuri jau sen bija nokaitinājuši, izrādījās, ka nekā tāda, ko, nu, varētu rādīt nemaz daudz nav. Mana "mākslinieciskā" būtība izpaužas tikai nekārtībā. Nekas. Rīt atnāks vieni meistari, tad nākamie, tad man atkal uz ilgāku laiku būs iespēja dzīvot telpā, kur grāmatas kā vergi ir pie kājām, kur virmo multi augļu tabakas dūmi un skan prieka himnas. Bet, ja nopietni, plānoju nedēļas laikā ķerties arī pie logiem, kuri jau sen gaida savu spožuma mirkli. Vēl ir jāmazgā arī grīdas. Ko tik es neizdomāju, lai nevajadzētu mācīties. Nē, nu, ASV vēsturi - tas nu tā kā būtu jāzin, tā teikt, ķeksītim, un šķietami nebeidzamā renesanse arī. Tad vēl politika, vara, valsts, satversme, jā, un Āzijas valstis ar galvaspilsētām. Jāpiestrādā arī pie "profesionālā poligona"... Ai, vispār jāmācās. Trešdien varētu atpūsties. Un piektdien.

Nu, tagad, kad esmu apmierināta ar sevi un padarīto darbu, var ķerties pie ASV vēstures. Dubļi, mani dubļi, man jau likās aizdomīgi, ka visu laiku bija izdevies laicīgi iet gulēt.