Novedu sevi. Kakls sāp, deguns sāp, muti atvērt nevaru - īsāk sakot kaut kāds iekaisums, ko ar rūgtumu kaklā ignorēšu, kamēr iestāsies kritisks stāvoklis. Tomam šodien, bļe, dzimšanas diena, bet es ne ar vienu negribu runāt. Labprātāk paliktu mājās, bimbātu visu dienu un appīpētos zaļa, bet, nē, tā nevar. Nodomās vēl, ka es apvainojusies.