Vakar gatavoju vakariņas Toma ģimenei. Cepu pīkšu (tā ir tāda zivs, par kuru iepriekš nekad nebiju dzirdējusi; angliski saucas haddock, un nolēmu to pagatavot, jo pa dienu vienā dīvainā TV šovā to cepa un teica, ka tas ir ātri un vienkārši). Londonā nevar nopirkt citronpiparus, bet kaut kādas dīvainas garšvielas zivij tomēr atradu un, jā, piebēru arī oregano un baziliku. Tad vēl klāt mīcīti kartupeļi (pašmizoti, vārīti un mīcīti ar sviestiņu un pieniņu, protams, nevis kaut kādi no paciņas) un sautēti brokolīši. Vēl mums bija siera plate, olīves un gardīgs sarkanvīns, kā arī Melnais Balzāms, Limoncello, Bonaparts un Veccio Armani kā didžestivo (nu, katram atšķiras gaumes uz grādīgākiem dzērieniem). Visi bija pārēdušies un laimīgi, un es jutos ļoti apmierināta ar savām iesācējas kulinārijas spējām. Ņamm...