Braalji Koeni man lika raudaat. Laikam aiz sentimenta. Vai varbuut varonju sapnji ir tik ljoti liidziigi maneejiem...

Jau triis stundas pusmiega staavoklii - shkjiet, pamostos ik pa 15-30min. Man ljoti gribaas guleet, bet kjermenis atsakaas atslaabinaaties. Man jau shkjiet, ka pamostos, jo truukst elpas, bet I might be wrong.

Toms shonedeelj vecaaku maajaas - pieskata kakjus, jo senchi aizlaidaas uz Romu. Es vinjam neesmu teikusi, ka peedeejaas dienaas juutos kaa izspiesta pluume. Vinjsh to nosauktu par attention seeking behaviour, kas, protams, man ir raksturiigi, bet tas nemaina faktu, ka patiesiibaa peedeejaas triis dienas esmu apeedusi in total: nelielu bljodinju makaronu ar pesto, 5 apelsiinus un mazu picu. Arii tos izveeleejos tikai taapeec, ka nebiju iisti speejiiga nostaaveet pietiekoshi ilgi, lai pagatavotu kaut ko eedamu, un shkjita, ka kaut kas tachu ir jaaapeed, lai vispaar var izliist no gultas un aizraapot uz darbu. Ciinos ar nogurumu, galvassaapeem, drudzha uzplaiksniijumiem un nu jau arii saapeem kruushkurvii, kaa arii klepu un iesnaam. Bet temperatuura 36,6*C.

Uzrakstiiju atluugumu un uz darbu atnaacu dzhinsaas.