Sava vaksaacijas tante man jau ir, esmu arii beidzot atradusi labu frizieri. Puisis jau ir sen un tagad shkjiet, ka attieciibas ir stabilas. Draugu barinjsh pietiekoshi liels, kontaktu tik daudz, ka saskrienos ar cilveekiem nejaushi uz ielas. Vareetu teikt, ka esmu te iekaartojusies uz palikshanu, bet dziivoju jau diezgan, lai buutu skaidrs, ka Latvija ir paarsvaraa atminjas. Taa Londona muus iesuuc, pieradina pie labas dziives un audzina raksturu.

Vai ne?

Un atkal - visu dienu negribās ēst, vakarā cenšos paēst un uzreiz rauj uz augšu.