Šodien beidzot devos pie medmāsiņas, lai izraksta recepti plāksteriem. Viņa vēl pie reizes iedeva hlamīdijas testu un sešus Durex extra safe prezervatīvus. Vispār viņa man uzdeva dažādus viltīgus jautājumus - cik bieži plāksteri jāmaina, kad var sākt lietot, kā smēķēšana iespaido organismu, lietojot hormonālo kontracepciju, utt. Iespējams, viņa tiešām nezināja šos sīkumus, jo plāksterus reti kam izraksta, bet, manuprāt, vienkārši gribēja neuzkrītoši pārbaudīt manas zināšanas. Galu galā reti kad ierodas dūdiņa, kas precīzi zina, kas ir kontracepcija, kā to lietot, kad to lietot un kam tas vispār ir vajadzīgs.

Es vai nu kaitinu, vai nu ļoti iepriecinu mediķus, jo, pat ja nezinu, kas man kaiš, vienmēr precīzi varu paskaidrot. Visjocīgākais gadījums, šķiet, bija pagājušajā sepemberī, kad piemetās vēdervīruss un es ļoti detalizēti izklāstīju savu problēmu aptiekārēm. Viņas mulsa vairāk nekā es, bet man bija pofigs - gribējās tik vaļā no sāpēm un visām blakusparādībām. Briti taču ir konservatīvi un viņiem nav pieņemts par šādām lietām runāt ar 'svešiniekiem'.

Londonā karsti, bļe. Rītdienas dresscode - 'shorts and flip flops'.

Ai, jāiet gulēt. Ārā karsti un maksāt man arī neviens negrib.