Ak, vai. Atkal norāvos no ķēdes, atkal ļāvos pašiznīcināšanās dziņai. Smile, bitch!

Protams, biju nedaudz viilusies, ka redaktors vakar neizraadiija nekaadu interesi par manis satikshu aarpus darba. Shodien gan shkjiet rotaljiigaaks, bet, eh, ko lai ar tiem viirieshiem iesaak?
Kristin teica, ka ir veerts nogaidiit liidz prakses beigaam, kad vinjsh vairs nebuus man priekshnieks. Aiz vinja viltiigaa smaida sleepjas velninjsh. Samiiciis manu sirdi un pavisam aizmirsiis.

Jaa, veel vakar ar Kristin izklaideejaamies censhoties lasiit franciski komentaarus redaktora feisbukjii. Ar manaam ierobezhotaajaam franchu un vinjas akadeemiskajaam latiinju valodas zinaashanaam jeegu saprataam, bet bez taam divaam viina pudeleem mums droshi vien buutu izdevies saprast vairaak.

Vai tieshaam es esmu tik garlaiciiga?

Ja nav kazai piena, tad nav.

Jauc viņš man prātu, protams. Tin ap pirkstu kā tādu... ēēē... dumju praktikanti. Je ne sais pas. Il est un homme compliqué, je suis une lapine heureuse.