Rakstīšu eksāmena legal essay par sexual abuse. Pie tam 2007. gadā bija gadījies arī paklausīties daļu no tiesas prāvas par Robert King, par kuru mums lekcijās neko nepieminēja (cik, nu, uz lekcijām esmu bijusi).

Lauvēns brauc uz Londonu piektdien no rīta un atpakaļ uz Briseli svētdien no rīta. Tātad pirmajā dienā satikšu viņu, samīļošu, padzersim kafiju, tad es visu dienu cītīgi strādāšu un varbūt palikšu darbā ilgāk nekā vajag (ak, nāksies laikam Spencera šampanieša tusiņu atcelt..), tad nenormāli pārgurusi atvilkšos mājās, uzpīpēšu ar viņu un aizmigšu, bet sestdien visu dienu varēsim runāties, un es varēšu izraudāties. Vēl viena nakts atvadu seksiņam, un viss būs kārtībā, vai ne? Var jau būt, ka viņš piekritīs ar mani dalīties, var jau būt, ka sapratīs, kāda es 'vieglprātīga', var jau būt, ka beigas būs laimīgas, bet, ak, nav vērts sevi mānīt.

Nolēmu ar kafiju tomēr neaizrauties (nepalīdz vairs, ha) un pa ilgiem laikiem iemočīju četras Aktivy kapsuliņas. Uz trim stundām smadzenes pamodās, bet atkal esmu sākusi nogurt. Eh, vajadzēja tomēr iet uz lekcijām biežāk.

Dabūju lekciju sarakstu uz nākamo semestri - pirmdienas, trešdienas un cetrutdienas brīvas (btw man visu trīs gadu laikā nav bijušas lekcijas trešdienās). Izskatās, ka ļoti normāli varētu sev kādu part-time/almost full-time darbiņu atrast.

Vēl treniņam pieteicos uz preses fotogrāfa darbu Wales News. Krīzes laikā arī uz Wales varētu pārvākties.

rubos aaraa un nekas vairs nepaliidz. jaabrauc maajaas blje