Reizēm man liekas, ka vajag kaut ko iecibot tikai tādēļ, lai nezaudētu piedraugotos cilvēkus, kuri vēl laiku pa laikam lasa mani. Lai gan, ja godīgi, lielākais vairums pāršķir pāri manam blogam, nemaz neiedziļinoties tajā, kas rakstīts. Jā, bet ja jūs lasītu visu, ko es rakstu, un es rakstītu visu, ko es daru, nebūtu, ko stāstīt tajās pāris reizēs, kad es atlidoju uz Rīgu. Pie tam te taču viss ir pavisam savādāk, un globālās problēmas mani reti kad ir ietekmējušas. Jā, bet Imans teica, ka "you die, and then you come back," un es ticu katram viņa vārdam. Tā kā pamazām atkal sākšu domāt par to, kāda ir mana misija šajā dzīvē, kā es varētu uzlabot nākotni maniem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem un visām pārējām paaudzēm, kas nāk pēc tam.
Tags: ikdiena