Reiz sen senos laikos (7. klasē) puika, kurā biju samīlējusies līdz ausīm, kura dēļ slēpos uz balkona (arī ziemā), lai izspiestu pēdējos spēkus no mājas telefona baterijas un parunātu par visu un neko, teica, ka man vajagot kaķi, jo kaķis atrisinās visas manas problēmas. Un, ja godīgi, divas dienas ar diviem kaķiem, dīvānu un Star Trek: Next Generation mani ir devušas nopietnu satisfaction.

Btw - Piparkūku namiņa landlord izdomāja, ka negrib, lai mans puika ar džekiņiem tur dzīvo un atdeva dzīvoklīti kaut kādiem citiem dundukiem, kuriem bija vairāk naudiņas. Rīt mans puika atgriezīsies no Brighton beach un mēs dosimies atkal meklēt viņam jaunu mitekli. Tikmēr man ir jāuzraksta 4lpp garš raksts The Times Online studentu sadaļai par savu universitāti. Vēl nedēļa atlikusi un esmu jau biškucīt iesākusi.

- What are you staring at? You've never seen a woman before?
- I thought I had.

from Star Trek: Next Generation, Season 2, Up The Long Ladder

Es nesaprotu kaķi Semu. Parasti viņš no rītiem modās jau plkst. 6, bet tagad gulšņā uz dīvāna kopā ar mani līdz pat 12. Nevajag viņam ne ārā iziet, ne ēst, ne dzert, nu, neko. Hnerijs arī neko negrib. Bišķīt paspēlējās ar šampja pudeles korķi, bišķīt paskraidīja pakaļ goldfishy uz striķīša un viss. Man jau patīk būt starp diviem kaķiem, nū, skazka pilnīgi.