Vispār es te vis kaut ko esmu paspējusi sadarīt. Vienīgi ar puiku nekādīgi neizdodas sazvanīties. Vai nu man nav laika, vai nu viņš aiziet gulēt ātrāk. Jā, bet šoreiz tās tikšanās reizes ar cilvēkiem ir tādas siltākas un tuvākas, arī apskāvieni kļuvuši ciešāki. Dažus brīnumus pat izdodas sastapt vairākkārtīgi. Un savās izklaidēs pat izdevās nejauši iekļaut jaunu iepazīšanos ar kolosālu puikiņu. Tāds neplānots randiņš izvērtās, patiesībā pateicoties rīmju vērpējam Gustavo, kurš savu debilo dzimšanas dienu kavēja par 3 stundām, ja ne ilgāk.

Un tagad smaids uz lūpām un kamera rokās, lai lēnām dotos uz to vietu, kur iza beidzot izlaidīsies. Wīī.