Bet patiesībā šī dzīve Rīgā ir tāda ļoti savādāka. Pirmkārt jau tas, ka Rīgā nemaz tik ilgu laiku nepavadu un līdz ar to cilvēkiem ir daudz spēcīgāka motivācija mani satikt. Un izrādās, ka man ir ļoti daudz pavisam feinu cilvēku, ar kuriem darīt da jeb ko. Ir ar ko sadzert, ar ko padejot, ar ko pasauļoties, ar ko aiziet uz kino, ar ko pabaudīt mākslu un ar ko saēsties picu. Un ir cilvēki katram noskaņojumam un katrai situācijai. Nemaz nav laika ilgoties un skumt, jo telefons zvana un vibrē visu laiku. Tad jau drīzāk mazāk miega nekā naudas tērēšanas.
Bet Londonā gan tā nav. Sākumā domāju, ka tā ir mana vaina, bet tagad atskārtu, ka, nē, briti vienkārši ir nūģi, jo arī bez manis viņi sēž savās istabiņās un masturbē. Man liekas, ka jāsaņemās un jāsāk viņiem mācīt izklaidēties. Galu galā man taču tur būs jādzīvo un es ļoti vēlētos, lai cilvēki man apkārt būtu krietni atsaucīgāki.
Tags: attiecības Current Music: Mark Farina - Room 25 [Joss Moog]
