"Atvainojiet, klubā brīvu vietu nav." Nu, gandrīz kā VIP sajutos.


Nakts, protams, bija brīnišķīga. Sākumā jau nemaz netaisījāmies doties uz ĶV. Iekārtojāmies pīpēt ūdenspīpi un tā starp citu ierunājāmies, ka vēl nav par vēlu braukt patusēties. Sacīts - darīts. Apsargi uzsmaidīja, bārmenis apjautājās, kā klājas. Bija arī Renārs ar saviem draugeļiem un meitenēm. Jūtos labi. Patīkami.

Lai arī kas notiktu, šķiet, labā priekšnojauja kļūst tikai spēcīgāka. Priekšā gaidāms kaut kas liels un nereāli foršs. Pat nedaudz baisi no tās domas paliek. Kļūda sagrautu visu dzīvi.

Izmisīgi turos pie pagātnes. Ģirtiņš, protams. Neesam tikušies ilgi. Tas bija paredzams. Ak, jau mūsu pirmajā tikšanās reizē tas bija skaidrs. Man bija vajadzīgas tādas attiecības, es tās arī veidoju. Viņam nekas nebija vajadzīgs. Vēl joprojām nekas no manis nav vajadzīgs. Nespēju pāršķirt lappusi tāpat vien. Jānotiek kaut kam Tādam.

Ronnefeldt Winterdream